RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas pilsoņi visbiežāk nokļūst ārvalstu cietumos par narkotiku kontrabandu, zādzībām, laupīšanām, miesas bojājumu nodarīšanu, vēsta TV3 ziņas.
"Patiešām ļoti akūta problēma ir narkotiku pārvadāšana, par ko ir ļoti skarbi cietumsodi. Diemžēl mūsu valstspiederīgie arvien biežāk nonāk šādas situācijās un tiek pie ļoti skarbiem cietumsodiem," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.
Vienīgā ārzemēs aiz restēm nokļuvušo cerība ir Latvijas Tieslietu ministrija, kuras spēkos ir panākt izdošanu, lai ārzemēs piespriesto cietumsodu cilvēks izcieš savas valsts ieslodzījuma vietās. Vidēji Tieslietu ministrijas izskata 40 šādas lietas viena gada laikā. Pērn palīdzība tika sniegta 33 Latvijas pilsoņiem.
"Uz Latviju tiek nogādāts vairāk nekā 90% personu, kuri to vēlas. Skaitlis ir ļoti liels. Jebkura valsts labprāt atbrīvojas no ārvalstniekiem, tīra savus cietumus. Ar to problēmu nav, visi mēģina tikt vaļā," saka Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieks Ilvars Turkopuls.
Ierodoties Latvijā, ārvalstīs notiesātais valsts pilsonis nonāk vietējā cietumā. Taču tiesā tiek pārskatīts cietumsods, jo Latvijas likumdošana var izrādīties ne tik barga, kā ārvalstīs.
"Ja tas sods ir mazāks, tad tas var būt tikai ar ārvalsts piekrišanu. Ārvalstis prasa – kāds tad sods viņam pienākas. Ja šeit Latvijā tie ir trīs gadi, bet ārvalstīs 15 gadi, tā ārvalsts dos savu piekrišanu, vai ļaus maz vispār uz Latviju to cilvēku vest. Ja ārvalsts nepiekrīt, tad nekas nenotiks," atzīmēja Tieslietu ministrijas pārstāvis.
Piemēram, par to, kas Latvijā skaitās huligānisms, Taizemē sēdina cietumā, un šādos gadījumos Tieslietu ministrija nespēj palīdzēt.
"Mēs nemaz to lietu nevaram skatīt, un tā persona paliek Taizemes cietumā," saka Tieslietu ministrijas pārstāvis.
Vairākiem Latvijas pilsoņiem, par kuriem publiski netika runāts, Āzijas valstīs tika piespriesti pat nāvessodi, taču Latvijas atbildīgo dienestu dalība izglāba šos cilvēkus, un viņi tika deportēti uz Latviju.
Savukārt Norvēģijas cietumos ieslodzītie Latvijas pilsoņi nepiesaka atgriešanu uz dzimteni. Norvēģijas cietumi ir pārāk labi: tie vairāk atgādina augstas klases viesnīcas ar fizioterapeitu, masāžu, spēļu datoriem, bezmaksas augļiem.
Lielākā daļa Latvijas valstspiederīgo, kuri sēž cietumā ārvalstīs, ne vien nelūdz valstij palīdzību, bet pat slēpj no radiem to, ka ir nokļuvuši aiz restēm. Vienu reizi mēnesī viņi no cietuma zvana uz mājām un melo, ka strādā.
Dažkārt notiek kustība pretējā virzienā – ārvalstis lūdz izdot Latvijā dzīvojošos pilsoņus tiesvedībām ārzemēs par tur pastrādātiem noziegumiem. ES valstu gadījumā lūgums par izdošanu tiek apstiprināts gandrīz katrā gadījumā. Vienīgās trešās valstis, kurām Latvija izdod savus pilsoņus, ir ASV, Islande un Norvēģija.
"Amerikas Savienotās Valstis garantē, ka cietumos būs labos apstākļos, netiks spīdzināti. Pagaidām prakse rāda, ka tur netiek piemēroti milzīgi soda mēri," saka Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Mārcis Viļums.
