RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Laikā, kad Latvijā rit kaismīgas debates ap izglītības reformu, kura paredz plašas pārmaiņas, tostarp arī vidējās izglītības pakāpenisku pāreju pie mācībām latviešu valodā un skolu programmas jaunu saturu (kopumā — 72 jaunievedumus), skolēnu vecāki aktīvi domā par nākotni.
Izrādījies, ka daudzi meklē alternatīvas mācību metodes, turklāt daži tās jau sekmīgi īsteno.
Vētraina diskusija šajā jautājumā izvērtās krievu izglītībai Latvijā veltītā publiskā grupā Facebook. Bērnu vecāki ir nonākuši pie slēdziena, ka slīcēju glābšanās ir pašu slīcēju rokās, jo krievu skolotājus Latvijā neviens negatavo, tāpēc sākta aktīvi citu variantu meklējumi.
Piemēram, kāds Latvijas iedzīvotājs vaicāja, vai viņš var ar tālmācības metodi apmācīt savu bērnu Krievijas skolā.
"Ja es — Latvijas rezidents, negribu laist bērnu nevienā skolā Latvijā, bet gan saņemt izglītību tiešsaistē TIKAI Krievijas skolā ar KF licenci, vai man var atņemt vecāku tiesības par to, ka bērns neapmeklē skolu Latvijā? Vai šādam nolūkam labāk palikt uzņemtam Latvijas skolā mājmācībās, kārtot latviešu valodas normatīvu? Vēl viens variants — līdz 9. klasei bilingvālajā skolā, pēc tam — profesionālā izglītība (piemēram, IT koledža) + brīvajā laikā un brīvdienās ar mājskolotāju — vidējās izglītības saņemšana ar KF licenci tiešsaistē. Vai kāds ir domājis par tādu risinājumu?" — vaicā vecāks.
Ko pieprasa specdienesti
Publikācijas lasītāji sāka strīdēties par to, kāpēc skolniekam no Latvijas vajadzīga KF izglītība, ja viņš tālāk, piemēram, vēlēsies mācīties Latvijā un ES. Vieni uzstāja, ka KF izglītība nodrošina labākas zināšanas nekā Latvijā un pasaulē kotējas augstāk, citi iebilda, ka ar Latvijas apliecību daudz vienkāršāk turpināt studijas ES augstskolās.
"Eksāmeni klātienē jākārto tikai 9. un 11. klasēs. Pati patlaban iekārtoju meitu Krievijas digitālajā skolā 9. klasē. Paralēli nekādas skolas Latvijā nebūs. Pēc dokumentiem bērns mācīsies reālā Maskavas skolā," — par savu pieredzi pastāstīja Alla Š.
Pēc viņas domām, problēmas ar Latvijas sociālajiem dienestiem nevarētu rasties, jo likums prasa, lai bērns apmeklētu iestādi, kam ir skolas statuss. Krievijas digitālajai skolai šis statuss ir, un ar to pietiek.
Allai iebilda, ka tamlīdzīgas darbības nav iespējamas.
"Izglītība pie mums ir obligāta. Jūs varat laist bērnu valsts skolā vai akreditētā privātskolā, vai izmantot mājmācības (ar ārsta izziņu) kādā no valsts skolām, kur jūs divas reizes gadā kārtosiet eksāmenus un atskaitīsieties par to, kā jūs tur mājās mācaties. Kaut kā tā," — rakstīja Olga G.
Alternatīvas izejas ir
Tomēr Alla ir pārliecināta: taisnība ir viņas pusē. Grupas dalībniekiem viņa paskaidroja, ka mājmācības latviešu skolā un tālmācības citas valsts skolā ir gluži atšķirīgas.
"Latvijas likumi nosaka, ka pamatizglītība bērnam jāsaņem skolā. Taču likums nenosaka, kādā tieši. Jūs varat atdot bērnu angļu skolā. Vai vadāt viņu uz igauņu skolu, un pēc nodarbībām vest mājās uz Latviju," — viņa ir pārliecināta.
Sieviete paskaidroja, ka pats galvenais — bērnam jāmācās skolā. Ja viņš mācās skolā Latvijā — spēkā stājas normatīvie akti, kuri regulē mācības Latvijas skolā, ja viņš mācās citas valsts skolā, mācības regulē citas valsts noteikumi. Krievijā ir likums par digitālo izglītību, tāpēc visām digitālajām skolām ir skolas statuss. Latvijas sociālajiem dienestiem pietiek ar izziņu par to, ka bērns mācās skolā, lai tie jūs liktu mierā, uzskata Alla.
"Vai jūs varat piedāvāt man krievu izglītību Latvijā no šī gada septembra? Nē. Un neviens to nevar. Apelācijas un sūdzības ir laika jautājums. Pat ja galarezultāts būs pozitīvs, tas aizņems ne vienu vien dienu. Ko konkrēti manam bērnam darīt šajā laikā? Apstulbināties ar valsts programmu, meklējot 5 sinonīmus vārdam pažobele*? Vai pāriet uz digitālo skolu un mācīties patstāvīgi?"- vaicāja sieviete.
Vai būs ārvalstu skolas?
Cīņā iesaistījās pat Saeimas deputāts Igors Pimenovs, kurš apstiprināja: alternatīvas izglītības iespēja, šķiet, patiešām pastāv.
"Šķiet, mūsu oficiālās iestādes ir apjukušas, un tos, kuri mācīsies ar tālmācības metodi, pašreizējie normatīvie akti patiešām nevarēs ar varu iedzīt Latvijas skolā. To netieši atzina K.Šadurskis savā nesenajā preses konferencē.
Vienlaikus Alla apstiprināja, ka izglītības pārvalde izprot, — pamatizglītība ir obligāta, un pielieto tieši tā, kā es brīdināju. Ja bērns ir Latvijā, viņam ir obligāti (pātaga) jāiet skolā, savā paša mikrorajona skolā bez maksas (burkāns). Un atgādināšu, ka mācības tajā iespējamas tikai saskaņā ar jauno standartu," — rakstīja tautas kalps.
Pēc viņa domām, lielam vairākumam vecāku nebūs pietiekami daudz spēku un iespēju, lai organizētu tālmācības saviem bērniem.
Taču viņš pieļāva, ka iespējama kaut kādu tālmācības centru organizcija, kuri varētu uzņemties tālmācības koordināciju un atbalstu. "Varbūt patiešām iespējama ārvalstu skolu dibināšana Latvijā, kas sniegs pamatizglību, ko piedāvā Konstantīns Čekušins," — Pimenovs uzdeva retorisku jautājumu.
Tomēr politiķis pesimistiski secināja, ka, domājams, tiks īstenots pavisam citāds scenārijs: "Mana pieredze liecina, ka K.Šadurska ideologi darīs visu iespējamo, lai aizvērtu šo pamatizglītības formas brīvās izvēles strautiņu un iedzītu visus skolā, kur bērniem nebūs iespēju izvairīties no asimilācijas programmām un smadzeņu skalošanas."
* Uzdevums trešajā klasē. Pažobele — šaura telpa starp griestu segumu un jumta slīpnes apakšējo daļu. Latviešu valodā vārdam ir arī pārnesta nozīme — attāla vieta, pamests nostūris. Uzdevumu nespēja izpildīt arī ministrs.
