RĪGA, 26. decembris – Sputnik. Pētnieki informē, ka trim pacientiem konstatēts jauns cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) apakštips, taču inficēto skaits, iespējams, ir daudz lielāks – līdz vairākiem simtiem cilvēku. Par to, cik bīstams ir jaunais vīruss un vai ar to tiks galā pieejamie medikamenti, portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jeņikejeva.
Inficēti vismaz trīs cilvēki
Pirmo reizi informācija par HIV jauno apakštipu izskanēja 1983.gadā, kad pacienta, Kongo iedzīvotāja, asinīs tika atrasts no H un J apakštipiem ģenētiski tāls vīruss. Septiņus gadus vēlāk tāds pats tika fiksēts citam pacientam no Kongo. Un tikai tagad, izpētot no trešā HIV inficētā Kongo iedzīvotāja biomateriāla iegūto vīrusu, pētnieki apstiprināja: patiešām pastāv agrāk neredzēts paveids.
"Saskaņā ar noteikumiem jaunais štamms tiek iedalīts apakštipā, ja tas atrasts vismaz trim cilvēkiem. Viņi nevar būt epidemioloģiski saistīti, lai izslēgtu iespēju, ka viņi varētu būt inficējušies viens no otra. Šis ir jau desmitais HIV apkštips. Pilnīgi iespējams, ka tuvāko piecu vai desmit gadu laikā mēs aprakstīsim jaunu paveidu. Pirmkārt, diagnostikas metodes pastāvīgi pilnveidojas. Iespējams, šis apakštips pastāvējis vienmēr, bet atrasts tikai tagad. Otrkārt, notiek pastāvīgas vīrusu mutācijas, un arī tas veicina apakštipu veidošanos," paskaidroja Centrālā epidemioloģijas ZPI HIV infekcijas diagnostikas jauno metožu izstrādes zinātniskās grupas vadītājs Dmitrijs Kirejevs.
Jaunais apakštips apzīmēts ar latīņu alfabēta burtu "L". Tas pieder pie М grupas, HIV-1 tipa – visvairāk izplatītā un bīstamākā. Līdz 80% infekcijas gadījumu Krievijā attiecas uz šīs grupas vīrusu – A apakštipu, jo 90.gados tieši tas izplatījās starp injicējamo narkotiku patērētājiem. Risks atrast pacientu ar apakštipu L ir ārkārtīgi maza.
"Domājams, pat Kongo pacientu skaits ar šo štammu nepārsniedz dažus simtus cilvēku – ja tas būtu izplatīts vairāk, to jau sen būtu konstatējuši un aprakstījuši," precizēja epidemiologs.
Testi var nesaskatīt vīrusu
No trešā HIV inficētā biomateriāliem saņemtais vīruss izrādījās abu iepriekš identificēto priekštecis. Turklāt tajā netika atrastas mutācijas, kas padarītu to tolerantu pret mūsdienās lietoto terapiju, tātad esošie medikamenti varētu tikpat sekmīgi iedarboties uz L, kā uz pārējiem apakštipiem.
Tomēr iespējamas problēmas ar diagnostiku, brīdināja speciālisti. Pirmkārt, šī vīrusa DNS secība vēl nav iekļauta starp digitālajiem nmodeļiem, ar ko salīdzina visus izdalītos štammus. Otrkārt, mūsdienu diagnostika var vienkārši neatpazīt apakštipa L daļiņu pēdas asinīs.
"Tiek veiktas seroloģiskās un molekulāri bioloģiskās cilvēka imūndeficīta vīrusa analīzes. Pirmās identificē HIV antigēnus un tiek izmantotas inficēto personu identifikācijai. Otrās fiksē vīrusu slodzi, aprēķina HIV RNS kopiju skaitu asins plazmas mililitrā. Tās paredzētas pacientiem, kam jau diagnosticēta HIV. Seroloģiskie testi ir pietiekami toleranti pret vīrusa ģenētiskajām izmaiņām, bet molekulārie pret tām ir jutīgāki. Tāpēc iespējams, ka testu rezultāts nebūs adekvāts. Taču, ņemot vērā ar šo vīrusa apakštipu inficēto cilvēku nelielo skaitu, problēma nav īpaši liela, turklat HIV infekcijas diagnostika pastāvīgi pilnveidojas," uzsvēra Dmitrijs Kirejevs.
HIV tiek kontrolēts
Zinātnieki, kuri aprakstīja apakštipu L, norāda, ka viņu atklājums ļaus labāk izpētīt HIV paveidu veidošanās mehānismus. Tam ir liela nozīme mūsdienu diagnostikā un terapijas izvēlē, kā arī ļaus kontrolēt jaunu štammu izplatīšanos.
Patlaban nav iespējams pilnībā izārstēt ar HIV inficētu pacientu. Lielākā daļa izmatoto preparātu neļauj vīrusam vairoties – nedod iespēju pieķerties pie šūnas, formēt vīrusa DNS uz RNS matricas, iebūvēt savu genomu šūnas genomā. Rezultātā slimības attīstība apstājas, tāpēc, kamēr cilvēks lieto zāles, viņš ir klīniski vesels. Tomēr bez terapijas slimība atgriezīsies.
Jāpiebilst, ka pasaulē zināmi trīs pilnīgas izveseļošanās gadījumi. Pacientiem Berlīnē, Londonā un Diseldofā tika panākta stabila remisija pēc kaulu smadzeņu transplantācijas no donora ar retu mutāciju gēnā CCR5 — pierādīts, ka tā nesēji ir neuzņēmīgi pret HIV. Taču šīs ārstniecības metodes nav efektīvas visiem, turklāt mutācija gēnā CCR5 ir ļoti reta. Pagaidām rezultātu nav devusi arī šī gēna izslēgšana pašu HIV inficēto šūnu DNS. Piemēram, pērn pacientam Ķīnā tika ievadītas viņa paša asinsrades šūnas, kurās ar sistēmas CRISPR-Cas9 palīdzību bija sagrauts gēns CCR5. Tās adaptējās organismā, izveidoja dažāda tipa asins šūnas, taču nespēja aizsargāt no vīrusa.
Daudz vairāk speciālisti cer uz vakcīnas izstrādāšanu pret HIV. Pēc Dmitrija Kirejeva vārdiem, patlaban dažādās klīnisko izmēģinājumu stadijās ir vairāki perspektīvi kandidāti.
"Nedomāju, ka cilvēka imūndeficīta vīrusa jaunā apakštipa konstatēšana būtiski bremzēs vakcīnas izstrādi. Taču, neapšaubāmi, tagad tās izstrādātājiem nāksies pārbaudīt tās efektivitāti arī pret šo apakštipu," paskaidroja epidemiologs.
