RĪGA, 24. decembris – Sputnik. Baltijas valstis sākušas jaunu posmu naudas atmazgāšanas apkarošanā, raksta Bloomberg.
Šoreiz par viņu mērķi kļuva maksājumu pakalpojumu sniedzēji un e-komercijas uzņēmumi, kuri palīdz klientiem pārsūtīt naudu uz ārzemēm par nelielu samaksu. Pastāv risks, ka šīs kompānijas var tikt izmantotas pretlikumīgām transakcijām, jo tās piesaista mazāk uzmanības, nekā tradicionālās bankas.
Šiem draudiem iepriekš pievērsa uzmanību Skandināvijas valstu varasiestādes. Tāpat pastiprinātas uzmanības centrā nonāca Londonas firma Revolut, kurai bankas licence ir izsniegta Lietuvā. Taču radikālākas darbības veica Tallinā, Rīgā un Viļņā.
Decembrī Igaunijas policija aizturēja trīs kompānijas GFC darbiniekus sakarā ar aizdomām par naudas izšķērdēšanu un atmazgāšanu. Kompānijai GFC, kura strādāja kopš 2013. gada un kontrolēja vairāk nekā pusi no 183 miljonu liela tirgus, šī gada maijā tika atņemta licence. Varasiestādes apgalvo, ka kompānija pārkāpusi klientu kontroles noteikumus.
Šī gada aprīlī licence tika atņemta arī kompānijai AS Talveaed, kura apkalpoja "riskantos" nerezidentus kopš 2011. gada.
"Mēs nevaram apstiprināt, ka pēc tā riski finanšu sektorā ievērojami samazinājušies," paziņoja Finanšu inspekcijas valdes priekšsēdētājs Kilvars Kesslers.
Lietuvas Centrālā Banka oktobrī piemēroja naudas sodu maksājumu pakalpojumu sniedzējam Mister Tango 245 tūkstošu eiro apmērā par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas noteikumu pārkāpumiem. Šis kompānijai ir trešais sods kopš 2016. gada. Tāpat Centrālā Banka pastiprināja prasības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un e-komercijas kompānijām.
Raizējas arī Latvija, kur pastāv bažas, ka šādas kompānijas apkalpo riskantos ārzemju klientus nekvalitatīvās klientu kontroles dēļ. Banku regulators savā pārskatā paziņoja, ka firmas, kuras sniedz pakalpojumus vietējiem klientiem, arī var būt riska zonā.
Igaunija, Skype dzimtene un pašpasludinātā "digitālā valsts", kurā tiešsaistē var iesniegt nodokļu deklarāciju un nobalsot, kļuvusi par vienu no pirmajām valstīm, kurās ar aizdomām sāka izturēties pret maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Valdība sāka uztraukties par to jau 2011. gadā.
"Noziedzīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem jābūt kaut kā legalizētiem. Maksājumu pakalpojumu šim nolūkam ir ideāli piemēroti," saka Kriminālpolicijas pārstāve Krista Āsa.
"Maksājumu pakalpojumu sniedzēji un e-komercijas uzņēmumi rada lielus draudus," paziņoja septembrī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.
