ASV piešķirs Baltijai 175 miljonus dolāru militārajai kooperācijai un PGA

© Sputnik / Sergey MelkonovАмериканский комплекс ПВО Patriot на параде в честь столетия Латвии
Американский комплекс ПВО Patriot на параде в честь столетия Латвии - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
ASV 2020. gadā militārās sadarbības attīstībai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu piešķirs 125 miljonus dolāru, turklāt pirmo reizi vēsturē Pentagona budžetā parādīsies atsevišķa sadaļa PGA attīstības atbalstam Baltijā.

RĪGA, 24. decembris – Sputnik. ASV piešķirs Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru no aizsardzības budžeta militārās kooperācijas attīstībai. Turklāt pirmo reizi tiek piešķirti līdzekļi pretgaisa aizsardzības attīstībai – 50 miljoni dolāru, tiek ziņots Igaunijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā.

"Savaldīšanas spēku un aizsardzības pozīciju nostiprināšana Baltijas valstīs, tostarp gaisa telpas aizsardzība un pirmām kārtām pretgaisa aizsardzība ir svarīga gan NATO kopumā, gan arī Savienotajām Valstīm. Ar šo likumprojektu mūsu sabiedrotais skaidri apliecina savu uzticību kolektīvajai aizsardzībai Eiropas austrumu flangā," atzīmēja Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks.

Военнослужащие США на авиабазе Инджирлик, Турция - Sputnik Latvija
Viedoklis
Vašingtonas un Ankaras konflikts: ASV gatavo sankcijas, Turcija draud slēgt aviobāzes

Pēc Luika sacītā, pāreja no gaisa telpas aizsardzības pie pretgaisa aizsardzību paredz visu sabiedroto lēmumu pieņemšanu, taču ASV pozīcijai un praktiskajam atbalstam ir liels svars.

"Mēs ļoti augsti vērtējam ASV atbalstu mūsu reģiona aizsardzības attīstībai," uzsvēra Luiks.

Igaunijas Aizsardzības ministrijā skaidro, ka pretgaisa aizsardzība ir ievērojami apjomīgāka, salīdzinot ar esošo gaisa telpas aizsardzību. Tā paredz brīdināšanas, novērošanas, PGA bruņojuma sistēmas un personāla esamību, kurš prot veikt nevēlamo objektu atvairīšanas operācijas, ko esošā sistēma neparedz.

ASV katru gadu piešķir militāro palīdzību Baltijas valstīm, Krievijā to uzskata par nedraudzīgu soli, līdzīgi NATO valstu budžetu palielinājumam kopumā un aktivitātes pastiprināšanai Krievijas robežu tuvumā.

"Mūs satrauc NATO militārās aktivitātes pastiprināšanās Baltkrievijas un Krievijas robežu tuvumā, kā arī alianses aizritējušajā samitā Londonā pieņemtie lēmumi par turpmāko tās valstu militāro budžetu palielināšanu. Šie soļi ved pie Eiropas militarizācijas un tiek īstenoti par spīti saistībām nenostiprināt savu drošību uz citu drošības rēķina," paziņoja decembrī KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

KF prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš paziņoja, ka Krievija nevienam nerada draudus, taču neatstās bez uzmanības darbības, kuras potenciāli apdraud tās intereses.

Ziņu lente
0