RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Eiropā izveidojusies neparedzama situācija pēc Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas (INF) līguma laušanas un iespējams alianses aizsardzības izdevumu pieaugums, vēsta RIA Novosti.
Ceturtdien, 24. oktobrī, notika pirmā NATO Aizsardzības ministru padomes darba sesija.
"Līdztekus INF līguma darbības izbeigšana ir viens no argumentiem aizsardzības izdevumu palielinājumam, jo lielāks Krievijas raķešu skaits Eiropā, kas spēj nest kodolieročus un dažu minūšu laikā sasniegt Eiropas pilsētas, tikai palielina nenoteiktību un neparedzamību, ar ko saskaras sabiedrotie," pateica Stoltenbergs sesijas noslēgumā.
Sēdes otrajā dienā, 25. oktobrī, Stoltenbergs paziņoja, ka sabiedrotajiem ir jāpalielina aizsardzības izdevumi, lai alianse būtu "gatava nākotnei".
"Mums ir jāturpina investēt aizsardzībā. Sabiedrotie jau piecus gadus pēc kārtas nodrošina reālu aizsardzības budžetu izaugsmi. Tas atnesīs papildu 100 miljardus dolāru izdevumu nacionālajai aizsardzībai līdz nākamā gada beigām. Taču mums ir jāturpina mūsu centieni," konstatēja Stoltenbergs.
Iepriekš alianses valstis jau apņēmās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP. Jūnijā Stoltenbergs paziņoja, ka šogad astoņas NATO valstis sasniegs 2% no IKP rādītāju aizsardzības izdevumiem.
Šogad Latvijas budžetā aizsardzības izdevumiem paredzēti 637 miljoni eiro, par 10% vairāk, nekā pērn, kad izdevumi militārajai nozarei Latvijā pirmo reizi pārsniedza NATO noteikto robežu 2% apmērā no IKP.
Krievijā NATO budžeta pieaugumu vērtē kritiski. Pastāvīgais Krievijas pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (šobrīd ieņem KF ārlietu ministra vietnieka posteni – red.) iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% no IKP novirzīšanu organizācijas budžetā, tad kopējie Eiropas izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus eiro, un šī kolosālā summa var tikt izšķiesta cīņai ar tā dēvēto lielo pretinieku, nevis terorismu. Gruško uzsvēra, ka visas Ziemeļatlantijas alianses aktivitātes mērķis austrumu flangā ir izveidot platformu spēka projicēšanai Krievijas virzienā.
Tāpat KF vairākkārt aicinājuši ASV saglabāt INF līgumu, noraidot Amerikas nepamatotās apsūdzības par raķetes izveidošanu, kura it kā pārkāpj vienošanās nosacījumus. Pēc tam, kad līgums tomēr tika lauzts, KF vadītājs Vladimirs Putins nosūtīja vairāku desmitu, tostarp visu NATO valstu, līderiem, kā arī Ķīnai, vēstījumu ar piedāvājumu ieviest moratoriju vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā un citos reģionos. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs pēcāk paziņoja, ka "ASV un to sabiedroto reakcija uz visiem šiem piedāvājumiem pagaidām neiedrošina".
