RĪGA, 17. decembris – Sputnik. Jau ne reizi vien konstatēts, ka zāļu iegāde Krievijā vai Baltkrievijā Latvijas iedzīvotājiem kļuvusi par ikdienu, jo tur ir krietni lētāk. Tomēr pat kaimiņiem ES – Lietuvā un Igaunijā - cenas aptiekās ir ievērojami zemākas, nekā Latvijā, raksta avīze "Segodņa". Un tas tiek izskaidrots gaužām vienkārši: pārējās Baltijas valstīs uzcenojumam pastāv griesti. Savukārt Latvijā ir "mežonīgais kapitālisms".
Konkurences padome (KP) šajā sakarā konstatē: ražotāji sniedz Latvijai ļoti lielu atlaidi, taču gala cenu tas nekādā veidā neietekmē. 80% gadījumu rūpnīcas cena KP pārbaudītajām zālēm Latvijā ir zemāka, nekā Lietuvā un Igaunijā, un tikai 40% gadījumu aptiekās tās maksāja lētāk.
Par nodokļiem un uzcenojumiem
Šobrīd Latvijā zāļu cenu veidošanās mehānisms ir patērētājiem visneizdevīgākais Baltijas valstīs, spiesta apstiprināt Konkurences padome.
Gala cenu, kurā zāles tiek pārdotas aptiekā, veidojas no ražotāja cenas, liela vai vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un PVN. Latvijā ir augstāki gan uzcenojumi, gan PVN – zālēm Latvijā piemēro 12% nodokli, Igaunijā – 9%, savukārt Lietuvā – 5%.
Latvijā lielie piegādātāji uzstāda uzcenojumu procentos no preces cenas ražotāja cenai, aptiekas – piegādātāja cenai. Lietuvā un Igaunijā pastāv uzcenojuma griesti. Tie neļauj gala cenai pieaugt pārāk stipri, pat ja pieaug ražotāja cena. Latvijā griesti ir tikai aptiekām un tikai valsts kompensējamajām zālēm, līdz ar to, ja vairumtirgotāja cena preparātam ir virs 71,14 eiro, uzcenojums nepārsniedz 6,05 eiro.
Salīdzinot aptuveni 20 Baltijā pirktāko preparātu cenas, KP konstatēja, ka atsevišķos gadījumos ražotāji piešķīra Latvijas lieltirgotājiem lielu atlaidi, taču gala cenu tas nekādā veidā neietekmēja. 80% gadījumu šo zāļu rūpnīcas cena Latvijā bijusi zemāka, nekā Lietuvā un Igaunijā, taču tikai 40% gadījumu aptiekās tās maksāja lētāk.
Cenu veidošanās mehānisms Latvijā ir visizdevīgākais lieltirgotājiem: tas sniedz iespēju noteikt maksimālu uzcenojumu. Aptieku uzcenojums Latvijā zālēm, kuras maksā 20 eiro, var sasniegt 4,92 eiro, Lietuvā – 3,57 eiro, Igaunijā – 3,09 eiro. Ja ražotājs maina cenu, uzcenojums procentos no preces cenas Latvijā arī pieaug, Lietuvā un Igaunijā nekompensējamajām zālēm – atduras pret "griestiem".
Ko lai dara ar to visu? Konkurences padome aicina izvērtēt iespēju ieviest fiksētu cenu katram zāļu iepakojumam un izmainīt cenu veidošanās mehānismu.
Baltijas iepirkumi vienkārši tiek sabotēti
To, ka Latvija "farmaceitiskā karteļa" dēļ zaudē miljoniem eiro, nesen apstiprināja pat Baltijas Asamblejas prezidents Jānis Vucāns.
Kā raksta avīze Neatkarīgā, aptieku lobijs ir tik ietekmīgs, ka sabotē pat Baltijas Asamblejas izveidoto platformu kopīgiem vakcīnu iepirkumiem. Asamblejas prezidents Jānis Vucāns minēja šajā sakarā vienkārši šokējošu piemēru. Pērn Baltijas valstu kopējos vakcīnu iepirkumos Lietuva ietaupīja vismaz 825 tūkstošus eiro, Igaunija – 700 tūkstošus eiro, savukārt Latvija – vien 58 tūkstošus eiro.
"Farmaceitiskais kartelis" spējis panākt, lai no Latvijas puses tiek sabotēti kopēji Baltijas vakcīnu iepirkumi, secina Neatkarīgā. Kas ir absolūti loģiski. Priekš kam tad viņiem tas ir vajadzīgs? Viss, ko Latvija nav ietaupījusi vakcīnu iepirkumos, matemātiski ir uzskatām par farmaceitisko preparātu vairumtirgotāju papildu peļņu.
Sola jaunu izcenojumu modeli
Krass pavērsiens tiek gaidīts 19. decembrī: farmaceitiskā nozare prezentēs jaunu fiksēto izcenojumu modeli.
Modelis balstās uz KP aprēķiniem, un tajā tiek solīti ierobežojumi gan kompensējamām, gan nekompensējamām zālēm.
"Šī ir desmitgades lielākā farmaceitiskās nozares reforma," norāda Veselības ministrijā.
Galvenā izmaiņu doma: zāļu cena nedrīkst ietekmēt patērētāju izmaksas.
Tiesa, būs arī pretošanās no nozares puses. Tādēļ paskatīsimies, ar ko tas viss rezultātā beigsies.
