RĪGA, 17. decembris – Sputnik. Latvijas aktīvisti pirms dažām dienām paziņoja, ka Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) komitejā notika ziņojuma klausīšanās par lingvistiskās, kultūru un etniskās daudzveidības saglabāšanu Eiropā. Īpaša uzmanība tika veltīta faktiskai efektīvās un pieprasītās bilingvālās izglītības sistēmas likvidācijai Latvijas nacionālo minoritāšu skolās. EPPA komitejas lēmums – vērsties pēc situācijas izvērtēšanas Latvijā Venēcijas komisijā, raksta avīze "Segodņa".
EPPA komitejas locekļi un starptautiskie eksperti atzina, ka Eiropas Savienības valstīs vērojams straujš regress nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā, pasliktinās minoritāšu grupu pozīcijas kopumā.
Saskaņā ar aktīvistu informāciju, diskusiju laikā EPPA komitejas locekļi un starptautiskie eksperti izteica neizpratni un pat sašutumu saistībā ar Latvijas valdības īstenotajām un plānotajām reformām nacionālo minoritāšu izglītības nozarē, kuras paredz radikālu nacionālo minoritāšu valodas izmantošanas iespēju sašaurinājumu gan valsts, gan privātās mācību iestādēs, kā arī privātās augstskolās.
Jau Izglītības likuma grozījumu apspriešanas posmā Saeimai piedāvāja vērsties Venēcijas komisijā. Parlamenta vairākums noraidīja šo ideju, atsakoties no starptautiskas ekspertīzes. Taču apbraukt apkārt ekspertīzei ar līku kazu tomēr neizdevās.
Nacionālās minoritātes nedrīkst ciest
Nesen Venēcijas komisija pētīja situāciju Ukrainā. Ekspertus ieinteresēja tās Valodas likums, jo kopš neseniem laikiem Kijeva pastiprināti ķērusies klāt valsts valodas stiprināšanai, tātad ar to, ko Latvijā ar entuziasmu dara jau pēdējos 30 gadus. Komisijas secinājumi ir ārkārtīgi interesanti valsts iedzīvotājiem, un pēc tiem var viegli nojaust, kādu lēmumu tiesībsargi paziņos attiecībā uz Latviju.
Kas tieši nepatika Eiropas ekspertiem Ukrainas Valodas likumā un kādās lietās, pēc viņu domām, tas neatbilst demokrātiskām normām, sarunā ar Deutsche Welle pastāstīja pie slēdziena strādājušās ekspertu grupas locekle, Venēcijas komisijas viceprezidente Veronika Bilkova (Čehija).
Venēcijas komisijas pozīcija sastāv sekojošās lietās. Ukraiņu valodas kā valsts valodas virzīšanas pasākumi ir absolūti likumīgi un nepieciešami, ja jau varasiestādes tā uzskata. Taču vienlaikus nevar tikt apspiestas nacionālo minoritāšu tiesības. Turklāt atsauces uz situācijas īpatnību šeit netiek ņemtas vērā.
"Ukrainas varas darbības protekcionistisko pasākumu pielietošanā valsts valodas virzībai, izpētei un izmantošanai ir absolūti likumīgas. Taču nepieciešams ņemt vērā līdzsvaru starp tās virzību un pasākumiem, kuri veikti par labu citu valodu lietošanai Ukrainā, tostarp krievu," paziņoja Bilkova.
Viņas sacīto var saprast šādi: jā, ukraiņu valoda ir jāstiprina, taču ne uz citu valodu rēķina.
Ir arī cita svarīga lieta – likumu retrogrāfiskums. Eiropā uzskata par nepieņemamu samazināt tās nacionālo minoritāšu valodas tiesības, kuras tām jau ir. Un tas nav tikai Ukrainas, bet arī Latvijas gadījums. Skolas ar krievu mācībvalodu Latvijā pastāv jau vairāk nekā 100 gadus – tās bija gan cara laikos, gan Pirmās republikas laikos, gan padomju varas laikos. Atņemt nacionālajām minoritātēm to, kas tām ir jau gana sen, ir slikta prakse. Tā var aiziet līdz dievs zina kam.
Ko viņi izdomās?
Tādēļ šeit mēs absolūti noteikti varam gaidīt, ka Venēcijas komisija nosodīs Latvijas izglītības reformu. Interesanti, ko uz to atbildēs Latvijas vara? Atkal dzirdēsim sarunas par īpašu situāciju valstī pēc okupācijas? Bet katrā valstī taču ir īpaša situācija, jo nepastāv divas valstis ar identisku vēsturi, un tādēļ šo argumentu pieauguši cilvēki, sevišķi juristi, vienkārši neizskata.
Latvijas varai būs liels kārdinājums atteikties no krievvalodīgās mazākumtautības. Pateikt, ka tādas nemaz nav – tie visi ir iesūtītie Kremļa aģenti, hibrīdā kara kareivji, un ar viņiem ir jāsarunājas atbilstošā veidā. Šis arguments ir vēl nejēdzīgāks un Eiropas struktūru izskatīšanā nekad netika ņemts vērā. Ja šie cilvēki ir piektā kolonna, tad kādēļ lielākā daļa no tiem ir Latvijas pilsoņi? Krievvalodīgie iedzīvotāji der ikvienam nacionālo minoritāšu definējumam, un to apšaubīt ir muļķīgi.
Īsāk sakot, Venēcijas komisijas lēmumam attiecībā uz Latviju jābūt par labu tiem, kas ir pret visas izglītības, tostarp privātās, pāreju uz mācībām valsts valodā. Cita lieta, ka Latvijas varasiestādēm ir bagāta pieredze spītīgā starptautisko organizāciju viedokļa ignorēšanā, un Venēcijas komisija šeit diez vai kļūs par izņēmumu. Rīga taču jau vairākas desmitgades pēc kārtas izliekas, ka nepilsoņi – tie nav apatrīdi, un neviens pagaidām ar to neko nav spējis izdarīt.
Kur ir loģika?
Starp citu, savā atskaitē par Ukrainas situāciju Venēcijas komisija pauda neizpratni par valodu diferenciāciju dažādās kategorijās. Ukrainas likumā ir trīs dažādas valodu kategorijas, dažām no tām tiek dotas zināmas preferences, citām – nē.
Šāda pieeja tiesībsargiem liekas ļoti dīvaina. Arī Latvijā līdzīga diferenciācija pastāv. Un privātskolām un valsts skolām netiek padzītas valodas, kuras ir oficiālās ES valodas (kādēļ ES, nevis, teiksim, NATO?!). Starp citu, valstī ir tikai trīs privātskolas, kur mācību process notiek ES valodās (angļu, vācu un franču valodā), un šīs mācību iestādes nepāries uz mācībām latviešu valodā? Kur šeit ir loģika? Tad nu gaidīsim Eiropas juristu verdiktu.
Kas tā par komisiju, radītāj?
Venēcijas komisija – ir Eiropas Padomes iestāde, kura sniedz rekomendācijas konstitucionālo tiesību jautājumos. Komisijas loma ir sniegt tiesisku atbalstu dalībvalstīm un sevišķi palīdzēt tām valstīm, kuras vēlas sakārtot savu tiesiskuma un institucionālo struktūru atbilstoši Eiropas standartiem un starptautiskajai pieredzei demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā.
Komisijas darba pamatforma ir dalībvalstu likumu un likumprojektu analīze, kuri skar konstitucionālo tiesību problēmas, tostarp vēlēšanu standartus, mazākumtautības tiesības un daudzas citas lietas. Dokumentu komisijas slēdzienam var iesniegt pati ieinteresētā valsts, cita valsts ar tās valsts piekrišanu, kura pieņem dokumentu, kā arī EPPA. Komisijas slēdzieni tiek plaši izmantoti EPPA kā Eiropas standartu atspoguļojums demokrātijas jomā.
