Pasaule pret diskrimināciju Latvijā: Briselē notika akcija pret vardarbīgo asimilāciju

© SputnikАкция протеста напротив латвийского посольства в Брюсселе против этнической дискриминации в Латвии
Акция протеста напротив латвийского посольства в Брюсселе против этнической дискриминации в Латвии - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Protesti notika arī Kijevā un vairākās ES valstu galvaspilsētās. Akcijas tika organizētas Pasaules cilvēktiesību dienā, ņemot vērā Latvijas valdības diskriminējošo politiku.

RĪGA, 11. decembris — Sputnik. Vakar, 10.decembrī Briselē, iepretim Latvijas vēstniecībai notika akcija pret etnisko diskrimināciju Latvijā. Akcija tika organizēta Pasaules cilvēktiesību dienā, kas ik dienas tiek atzīmēta pēc ANO Ģenerālasamblejas ierosinājuma. Protestu dalībnieki ar plakātiem "Nē asimilācijai!" (No assimilation!) pieprasīja, lai Latvijas valdība pārtrauktu vardarbīgo asimilāciju. Akcijā piedalījās arī pazīstamais itāļu žurnālists un politiķis Džuljeto Kjeza un Latvijas deputāte Eiropas Parlamentā Tatjana Ždanoka.

Sputnik Latvija korespondents apvaicājās Kjezam, vai Eiropa ir informēta par notiekošo Latvijā un kā valsts izskatās eiropieša acīm.

- Eiropietis par Latviju nezina neko, ne vienkāršie cilvēki uz ielām, ne arī deputāti. Piecus gadus strādāju Eiropas Parlamentā un precīzi zinu, ka lielākā daļa Eiropas parlamentāriešu nav informēti par situāciju Latvijā. Pats galvenais ir informētība. Ja sabiedrība zinatu, kas notiek, spiediens pret Latviju, protams, būtu daudz spēcīgāks. Taču viņi ir izolēti. Pat tad, kad stāstīju par to televīzijā, kad rakstīju presē, cilvēki pat neticēja tam, notiekošais (Latvijā – red.) ir vienkārši neiedomājams.
Президент Балтийского форума Янис Урбанович - Sputnik Latvija
Urbanovičs: Latvijā sākusies krievu nekautrīgas asimilācijas fāze

Savukārt Tatjana Ždanoka atzīmēja, ka tamlīdzīgas protesta akcijas palīdzēs, lai Eiropas Parlaments izdzirdētu un uzzinātu par problēmu, kas Latvijā kļūst aizvien nopietnāka.

- Protams, ūdens lāse akmeni sašķels, un tā vairs nav arī lāse. Mēs tagad Eiropas Parlamentā vēl pa visām deputātu pastkastītēm izplatījām informāciju angļu valodā par situāciju izglītības jomā Latvijā. Tas notieko kopējās mazākumtautību tiesību aizsardzības kampaņas ietvaros, kas sāksies jau 2020.gada janvārī kā otrais posms ar mērķi savākt miljonu parakstu, tā saucamā mazākumtautību aizsardzības pakete. Mēs atkal runāsim par situāciju Latvijā. Šonedēļ tiks apstiprināta intergrupas izveide. Un šajā intergrupā mēs lūgsim, lai viens no pirmajiem jautājumiem dienas kārtībā arī būtu Latvija.

- Patlaban Eiropas Parlamentā ir astoņi deputāti no Latvijas. Kā citi deputāti reaģē uz šo jautājumu?

- Diemžēl opozīcijas deputātu iespējas ierosināt jautājumu ir ierobežotas, kā tas bija Ungārijas un Polijas gadījumā, kur valdošās partijas valdība uzurpēja varu, apspieda un turpina apspiest opozīciju. To iniciēja opozīcijas partijas un EP deputāti no opozīcijas partijām ar savu frakciju palīdzību. Šajā gadījumā Latvijas parlamentā opozīcijas partija ir "Saskaņa", taču divi deputāti no "Saskaņas" Eiropas Parlamentā vēl nekādi nav likuši manīt, ka varēs ierosināt jautājumu par demokrātijas un mazākumtautību tiesību principu parkāpumiem no Latvijas valdības puses.

Jāatzīmē, ka akcijas laikā neviens vēstniecības darbinieks pie protestu dalībniekiem neiznāca. Līdzīgas akcijas ar nosaukumu "Pasaule pret diskrimināciju Latvijā" notika Kijevā un vairākās ES valstu galvaspilsētās.

Ziņu lente
0