Saeima pagaidām vēl nav atlaidusi Rīgas domi, taču viss neizbēgami ved pie tā, ka šāds lēmums tiks pieņemts. Jau ir nozīmēts ārkārtas vēlēšanu datums – 2020. gada 29. februāris. Turklāt pirmajā lasījumā atbalstīts likumprojekts, kurš ļaus jaunievēlētās domes deputātiem vadīt pilsētu vairāk nekā piecus gadus.
Atgriešanās no "deportācijas" uz Briseli
Rīgas domes atlaišanai ir neslēpts politisks raksturs, Pašvaldību likuma 91. panta galvenā būtība tiek ignorēta. Vietējās pašvaldības iestādi var atlaist, ja tā metodiski pārkāpj likumdošanu vai arī vienkārši nespēj normāli funkcionēt (neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju un komitejas, lielākā daļa deputātu sabotē sēdes). Vienas vai otras saimniecības problēmas nevar kalpot par pamatu domes atlaišanai.
Šogad es paviesojos divās Eiropas galvaspilsētās – Romā un Briselē. Ja Briselē ir redzama atkritumu izvešanas problēma, tad Romā tā ir ne vien redzama, bet arī saožama. Par to galvaspilsētās valdošās partijas samaksās ar balsu zaudējumiem vēlēšanās, taču par atlaišanu ar lēmumu "augšā" nevar būt ne runas.
Taču Rīgā vēlēšanas notiks. Spriežot pēc visa, valdības partijas ir pārliecinātas savā uzvarā: citādi tās nebūtu sākušas forsēt pašvaldības atlaišanu ar izdomātu "atkritumu" ieganstu. Un savās prognozēs viņiem, visticamāk, ir taisnība.
Korupcijas skandāli ir iedragājuši "Saskaņas" reputāciju, savukārt partijas līdera ievēlēšana Eiropas Parlamentā ļoti līdzinājās bēgšanai, mēģinājumam, izmantojot deputāta imunitāti, izvairīties no kriminālvajāšanas. Turklāt "Saskaņa" izveda sevi no krievu izglītības aizstāvēšanas, tātad būtībā nodeva savus vēlētājus.
Kas var patraucēt latviešu partijām "atgriezt Rīgu"? Pirmām kārtām Ušakova dalība vēlēšanās. Žurnālisti, kuri kalpo "Saskaņai", spēs prezentēt to kā triumfālu atgriešanos no padzīšanas uz Briseli. Cilvēks ir gatavs atteikties no drošas starptautiskās politiskās karjeras dārgo rīdzinieku dēļ – tā visu var skaisti pasniegt.
Un ir pietiekami liela varbūtība, ka šāds gājiens nostrādās. Protams, arī šajā gadījumā nav nekādu garantiju, ka "Saskaņa" gūs panākumus, taču papildu 5-7 mandātus Ušakova atrašanās sarakstā, domāju, atnesīs.
Uzskatu, ka šobrīd ir arī reāla iespēja Latvijas Krievu Savienības frakcijai parādīties Rīgas domē. Taču fakts ir fakts: Ušakova personīgais reitings krievu rīdzinieku vidū joprojām ir augsts.
Tuvāko dienu laikā mēs uzzināsim, vai Ušakovs izlems nomainīt Eiropas zīli un Rīgas medni.
Palīdzība no Ventspils
Taču pats par sevi variants ar Ušakova atgriešanos nerisina "Saskaņas" problēmu ar varas saglabāšanu Rīgā. Lai iegūtu vairākumu, tai ir nepieciešams sabiedrotais – tāda, nosacīti nosauksim to, "mērena latviešu stipro saimniekotāju partija", kura pievilks klāt daudz maz pragmatiski noskaņotu latviešu balsis.
"Gods kalpot Rīgai" (GKR) šai lomai vairs neder. Iespējams, es mēdzu grozīties nepareizās kompānijās un staigāt pa nepareizām ielām, taču es ne reizi neesmu saticis GKR vēlētāju. Partijai iz zolīda frakcija domē tikai pateicoties tam, ka tās pārstāvji gāja uz vēlēšanām kopīgā sarakstā ar "Saskaņu". Patstāvīga peldēšana viņiem diez vai ir pa spēkam.
Taču Latvijā ir cilvēks, kurš var pielikt plecu "Saskaņai". Tas ir Aivars Lembergs.
Es par šo tēmu pat nesāktu fantazēt, ja pats Lembergs RīgaTV 24 ēterā nebūtu paziņojis, ka izskata iespēju piedalīties Rīgas pašvaldības vēlēšanās. "Gribat braukāt pa labiem ceļiem Rīgā? Tad ir nepieciešams saimnieks," sacīja Ventspils mērs, ar to domājot sevi.
Ja tas nav joks, tad var tikt no jauna izspēlēta tā pati kombinācija, kuru "Saskaņa" un Šlesers īstenoja 2009. gada domes vēlēšanās. Divi dažādi saraksti, un pat īsti nedraudzīgi noskaņoti viens pret otru, taču rezultātā – koalīcija un valdošais tandēms – Ušakovs-Šlesers. Tagad var dabūt gatavu kaut ko līdzīgu kopā ar Lembergu, ja viņš nostāsies Zaļo un zemnieku savienības saraksta priekšgalā kārtējās vēlēšanās.
Prognozēju iebildumu: jā, Lembergs ir populārs, tostarp arī Rīgā, taču, iekļūstot domē un ievelkot tur desmitiem savu biedru, viņš apvienosies ar citām latviešu partijām, priekš kam viņam "Saskaņa"?
Taču nekā nebūs. Amerikāņu slazds ir aiztaisījies ciet. Neviena no valdības partijām neriskēs sadarboties ar politiķi, kurš nonācis ASV sankciju sarakstā. Tādēļ Lembergam, ja viņš iekļūs domē, ir tikai viens ceļš – krist "Saskaņas" apskāvienos.
Skaidrs, ka viss šis iespējamais scenārijs balstās uz pieņēmuma, ka Lembergs nejokoja un nespēlēja kaut kādu savu spēli, sakot par nolūku balotēties Rīgā. Ja tas tomēr ir reāls plāns, tad iespējamais abu atstumto mēru tandēms nemaz nav fantāzija.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
