RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Divu lielāko ostu pārvaldes modeļa nomaiņa – turklāt vēl vienas nakts laikā – var negatīvi ietekmēt tranzīta nozari, kas patlaban pārcieš grūtus laikus, ņemot vērā Krievijas plānveida darbu eksporta kravu pārvešanā uz savām ostām, paziņoja bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss intervijā Baltnews.
Šonedēļ kļuva zināms, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstos iekļauts Ventspils mēru Aivaru Lembergs un četri ar viņu saistītie uzņēmumi: Ventspils brīvosta, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa Attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.
Šī iemesla dēļ valdība informēja par nodomu pārņemt savā ziņā kontroli pār Ventspils un Rīgas ostām. Satiksmes ministrija sagatavojusi grozījumus Ostu likumā. Plānots, ka ostas pārvaldīs jaundibināts uzņēmums, bet pašvaldību izvirzītie Rīgas un Ventspils ostu valdes locekļi amatus zaudēs. Turpmāk ostu valdes iecels valsts.
Desmit gadus apsprieda un vienā naktī nolēma
Matīss uzskata, ka lēmums par ostu pārvaldes modeļa maiņu izskatās ļoti sasteigts. "Desmit gadus diskutēja un vienā naktī pieņēma lēmumu. Es uzskatu, ka tas ir nepareizi," teica politiķis.
Pēc viņa domām, situācijā, kad amerikāņu sankciju sarakstā nokļuvis Aivars Lembergs, vajadzēja spert noteiktus soļus Ventspils ostā, lai ātrāk sakārtotu situāciju. "Taču es neredzu nekādus iemeslus, kāpēc kaut kas jādara Rīgas ostā, - piebilda Matīss. – Varbūt kāds aizbrauks uz Savienotajām Valstīm un aprunāsies arī par Rīgas ostas valdi?"
Vērtējot gaidāmās izmaiņas Ventspils ostā, Matīss norādīja, ka to ietekme ir bīstama.
"No vienas puses, skaidrs, ka to (pieņems lēmumus – red.) darīs valsts ierēdņi. Taču no otras puses, ja tiek dibināts kaut kāds komerciāls uzņēmums, kas to visu pāraudzis, var iznākt, ka puse pilsētas nodota privātam pārvaldniekam. Nedomāju, ka tas būtu pareizi un varētu sniegt kādu pozitīvu efektu.
Ventspilī strādā vairāk nekā trīsdesmit lieli uzņēmumi. Starp tiem ir ļoti daudz ārzemju firmu. Tā ir industriāla zona. Ir ļoti bīstami to visu nodot tikai valstij vai nodibinātai kompānijai," teica eksministrs.
Viņš nevarēja novērtēt, kas "gūst labumu" visā šajā situācijā. "Taču, protams, tas var būt saistīts ar politiku, ar iekšpolitiku," pieļāva bijušais ministrs,.
Var palikt bez kravām
Situācija, kad mainās ostu pārvalde, var negatīvi ietekmēt visas nozares rādītājus, uzskata Matīss.
"Mēs jau redzam, ka Krievija pieņēmusi lēmumu būtiski samazināt tranzītu cauri Latvijas ostām, tostarp – caur Rīgu un Ventspili. Bet te vēl tādas situācijas, kā pašlaik. Man šķiet, Latvija var zaudēt lielu tranzīta apjomu, kas var tieši ietekmēt IKP. Samazināsies ienākumi," norādīja politiķis.
Ventspils gadījumā – ostā tur strādā aptuveni divi tūkstoši cilvēku, līdz ar piegādātājiem – aptuveni desmit tūkstoši cilvēku, ar pilsētas kopējo iedzīvotāju skaitu 20—25 tūkstošiem. "Puse pilsētas ir atslēgta. Kā tas var ietekmēt ekonomiku? Paši saprotat," teica Matīss.
Latvijas transporta un loģistikas nozarē veidojas nelabvēlīga situācija, uzskata bijušais satiksmes ministrs. Viņš nesaskata priekšnoteikumus, kas liktu Krievijas kravām atgriezties Latvijas ostās. Gluži pretēji, pašreizējos apstākļos, ar tagadējo retoriku tranzīts tikai samazinās, un pagaidām nav iespēju aizvietot ogles, naftu un mēslojumus no Krievijas.
Varēja cerēt uz tādu alternatīvu, kā Baltkrievijas kravas, taču arī tur bāze ir ierobežota, turklāt jau izveidojusies cieša sadarbība ar Klaipēdu, tur investēti līdzekļi.
"Latvijai nav robežas ar Ķīnu, nav robežas ar Kazahstānu vai Uzbekistānu, kur tāpat ir kravas. Neredzu iespējas, ar ko aizstāt aizgājušo tranzītu. Ja mēs šo lietu slēdzam, tad mēs slēdzam veselu nozari valstī – tranzītu. Viss beigsies," atgādināja Matīss.
Pēc viņa domām, tagadējie notikumi tranzīta nozarē atgādina to, kas pērn notika ar Latvijas bankām, kad pēc ASV Finanšu ministrijas struktūras pretenzijām sākās vērienīga "tīrīšana", kuras rezultātā no Latvijas aizgāja nerezidentu nauda miljardiem eiro apmērā.
"Kā mēs slēdzām banku sektoru, tāpat slēgsim tranzītu. Iespējams, varam darīt kaut ko citu, taču es neredzu, ka valdība kaut ko piedāvātu. Tā vietā mēs atslēdzam veselas pilsētas – kā Ventspili. Manuprāt, tas ir ļoti nepareizi," secināja Matīss.
