RĪGA, 3. decembris - Sputnik. ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", ko plānots iekļaut likumā par valsts militāro budžetu, var skart Eiropas kompānijas, kas piedalās gāzesvada būvdarbos, stāsta vācu izdevums Bild, atsaucoties uz avotiem ASV Senātā.
Izdevums raksta, ka ierobežojošie pasākumi, iespējams, tiks vērsti pret Šveices kompāniju "Allseas", kas nodarbojas ar cauruļu un kabeļu izvilkšanu zem ūdens, kā arī vairākām Vācijas kompānijām, kas sadarbojas ar "Gazprom", vēsta Sputnik Lietuva.
Atzīmēts, ka patlaban ASV nav iespēju izstrādāt pilnvērtīgu likumprojektu, jo jau pēc dažiem mēnešiem gāzesvada būvdarbi būs pabeigti.
"Kad neviens vairs nebūvē, nav neviena, ko sodīt," Bild citēja informācijas avota vārdus.
Sankcijas plānots ieviest līdz Ziemassvētkiem. Kompānijas, ko, iespējams, skars ierobežojošie pasākumi, zaudēs piekļuvi ASV tirgum.
Informāciju par sankciju sagatavošanu apstiprināja ASV Senāta Ārpolitikas komitejas priekšsēdētājs Džims Rišs.
Ziemeļu straume 2
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.
Pret cauruļvadu iebilst Polija, Latvija, Lietuva un Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus. "Ziemeļu straumei 2" šķēršļus liek arī ASV, jo plāno piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. Lietuva un Latvija uzskata, ka projekts ir politizēts un neatbalsta to.
Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka "Ziemeļu straume 2" ir komerciāls, nevis politisks projekts. Tā mērķis – Eiropas enerģētiskās drošības celšana, kura pēc valsts apvērsuma Kijevā 2014.gadā kļuvusi par Ukrainas politisko kaprīžu ķīlnieci.
"Ziemeļu straumi 2" atbalsta Vācija un Austrija, kas vēlas nodrošināt stabilas degvielas piegādes, kā arī Norvēģija, kuras valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", projekta būvuzņēmēja, akciju.
