Jāņem vērā, ka vispasaules "zaļās kustības" galvenās simboliskās figūras – Aleksandra Okasio-Kortesa un Grēta Tūnberga – noņēmušas ekoloģisko aktīvistu maskas un stingri iezīmējušas savus patiesos politiskos mērķus. Ja viņas panāks savu, pasaule nekad vairs neieies agrākajās sliedēs, bet Krievija un Ķīna, šķiet, būs pēdējās veselā saprāta salas pasaulē, kam ļoti gribas aizmirst jebkādu veselo saprātu. Par jauno "zaļo neprātu" portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Grēta Tūnberga līdz ar divām radikālajām aktīvistēm publicējusi programmas rakstu "Kāpēc mēs atkal protestējam", kurā autores atklāti atzīst: cīņa par "planētas glābšanu" prasa tagadējās politiskās un ekonomiskās sistēmas likvidāciju: "Darbībai jābūt spēcīgai un vērienīgai. Galu galā klimatiskā krīze skar ne tikai apkārtējo vidi. Tā ir cilvēka tiesību, taisnīguma un politiskās gribas krīze. To radījušas un uzturējušas koloniālās, rasistiskās un patriarhālās apspiešanas sistēmas. Mums tās visas jānojauc." Tiem, kuri nav pazīstami ar radikālo "zaļo" aktīvistu specifisko valodu, būs vajadzīgs šajā manifestā izmantoto galveno jēdzienu tulkojums. Viņu jēdzienu aparātā "patriarhālā apspiešanas sistēma" – tā ir jebkura sabiedrība ar tradicionālajām vērtībām, kurā vīrieši ir vīrieši, sievietes ir sievietes, bet ģimene – vīrieša un sievietes savienība, kas cita starpā nodrošina arī Zemes iedzīvotāju nākamās paaudzes audzināšanu. Starp citu, tādi ekoloģiskie aktīvisti bieži iesaka vispār atturēties no bērnu dzemdēšanas – klimata glābšanas labad. Jāpiebilst, ka anglosakšu valstīs jauniešu vidū, kur tāda propaganda strādā pilnā sparā, šis viedoklis kļūst aizvien populārāks.
"Rasistiskās un koloniālās sistēmas" – sabiedrības, kurās zināmas etniskās vai rasu minoritātes vidēji pelna mazāk nekā vairākums. Tādas pseidoloģikas piemērs ir Eiropa, kur visai izplatīts ir viedoklis: vienīgais iemesls, kura dēļ migranti biežak pastrādā noziegumus un pelna mazāk nekā vietējie, ir pašu vietējo rasisms un ksenofobija. Un ar tām, pēc Grētas un viņas kolēģu pārliecības, vajag cīnīties planētas klimata glābšanas labad. Pievērsiet uzmanību šo aktīvistu neticamajam cinismam: ļoti grūti (lai arī dažkārt iespējams) ir sameklēt viņu protestus pret to, ka lielu daļu kobalta – viņu iemīļoto elektromobiļu, piemēram, Tesla akumulatoriem, nepieciešamā metāla - iegūst afrikāņu bērni vergu darbā. Tas ir vispārzināms fakts, taču nekādi neietekmē spītu, ar kādu "zaļā neprāta" piekritēji aicina aizvietot automašīnas ar elektromobiļiem.
Grētas Tūnbergas manifests sabalsojas ar citu svarīgu dokumentu, kas zināmā mērā jau ierakstīts viena ASV Demokrātiskās partijas virzītā prezidenta kandidāta programmā – jaunās kongresmenes-sociālistes Aleksandras Okasio-Kortesas "Jaunajā zaļajā kursā".
Dokumenta publikācija ASV sacēla milzīgu skandālu, jo jaunās un perspektīvās politiķes štābs pavadmateriālos godīgi atzina, ka tā nav ekoloģiska programma klimata glābšanai, bet gan politiska programma ekoloģijas paspārnē. Vēl vairāk, starp dokumentā iekļautajām zīmīgākajām idejām redzamas tādas pērles kā "liellopa gaļas aizliegšana" (plāna sastādītāji ļoti nožēloja, ka desmit gadu laikā nespēs pilnībā likvidēt govju populāciju Savienotajās Valstīs), faktisks aviotransporta aizliegums (autori ļoti pārdzīvoja arī to, ka desmit gadu laikā nespēs atbrīvoties no lidmašīnām tāpat kā no govīm), garantēts pabalsts (pietiekams dzīvei un "ekonomiskajai drošībai") tiem, kas "nevar vai negrib strādāt", kā arī vispārēja un simtprocentīga pāreja pie "zaļās enerģētikas", tātad - atteikties no oglēm, naftas, dabasgāzes un atomelektrostacijām.
ASV tādu plānu īstenošana vēl nav sākta Donalda Trampa dēļ, kurš skaidro: jo vairāk demokrāti popularizē ideju aizliegt gaļu, lidmašīnas un naftu, jo lielākas ir viņa izredzes atkal sēsties prezidenta krēslā.
Eiropas Savienībai vēl nav pašmāju Trampa, toties ir politiķi, kuri vēlas nākt pretim "zaļajam neprātam", un tādu darbību rezultāti jau saskatāmi. Tālāk sekas tikai pastiprināsies, jo Eiropas Komisijas jaunā vadītāja Urzula fon der Laeina jau popularizē pati savu "zaļā kursa" versiju.
Jau pieņemto lēmumu sekas ir redzamas – atliek tikai paskatīties, ko raksta Eiropas mediji un respektablas konsaltinga kompānijas. Sekas, ko nesīs absolūti vājprātīgās "zaļās enerģētikas" ieviešanas stratēģija Vācijas enerģētikā, apraksta pazīstama ASV konsaltinga kompānija, ko citēja Forbes: "McKinsey nāk klajā ar nopietnāko brīdinājumu par aizvien nedrošāko energoapgādi Vācijā, ņemot vērā būtisko atkarību no nestabilās Saules un vēja enerģijas ražošanas. 2019.gada jūnijā trīs dienas Vācijas energosistēma tuvojās elektroenerģijas atslēgšanai."
Novembrī "France 24" stāstīja par vācu lauksaimnieku plašajiem protestiem: viņi bloķēja ceļus, jo jaunie "klimatiskie ierobežojumi" atņem iztiku, naudu un cerību uz nākotni: "Tūkstošiem fermeru atbraukuši savos traktoros uz pilsētām Vācijā, protestējot pret valdības jauno lauksaimniecības politiku, kas, pēc viņu domām, atņem eksistences līdzekļus un uzveļ vainu viņiem par klimata izmaiņām. Garās traktoru rindas kavēja satiksmi lielākajās protesta akcijās Berlīnē un Bonnā, kur strādā federālās valdības iestādes, savukārt tūkstošiem citu traktoru signalizēja un bloķēja ceļus uz tādām pilsētām kā Minhene, Hanovere un Štutgarte."
"Zaļā neprāta" sekas ir nokļuvušas arī līdz galvenajam dārgakmenim Vācijas rūpniecības kronī – tās autokoncerniem. "Mercedes-Benz īpašnieks, kompānija Daimler, un Audi (kompānijas Volkswagen zīmols) paziņoja, ka zaudēti vairāk nekā 20 tūkstoši darba vietu, un tā ir pirmā reālā pazīme, kas liecina par milzīgajiem cilvēciskajiem zaudējumiem, ko nes nozares pāreja no iekšdedzes dzinējiem pie elektromobiļiem, - stāsta Financial Times. — Daimler paziņoja, ka tuvāko divu gadu laikā samazinās vairāk nekā desmit tūkstošus darba vietu Vācijas autorūpniecībā. Investīcijas elektromobiļos un krītošo pārdošanas un peļņas apjomu radītais spiediens liek nopietni pārveidot visu nozari. Šogad tika ziņots, ka zaudēti 50 tūkstoši darba vietu."
Jaunajā "zaļajā ekonomikā", ko patlaban būvē Eiropā (un, iespējams, mēģinās uzbūvēt ASV), grūti atrast vietu atomenerģētikiem un naftas nozares speciālistiem, tajā ir grūti dzīvot automehāniķiem un fermeriem. Tādā ekonomikā gandrīz nemaz nebūs vietas tradicionālajām vērtībām un gaļas mīļotājiem, toties tādā pseidoekoloģiskā ekonomikā atradīsies privileģētas vietas nelegālajiem imigrantiem, cīnītājiem par dažnedažādu minoritāšu prerogatīvām un dažnedažādu subsīdiju saņēmējiem: no nerentabliem elektromobiļiem līdz konkurētnespējīgiem vēja ģeneratoriem, kuri nespēj nodrošināt stabilu energoapgādi. Ja tā turpināsies, uz Krieviju, iespējams, sāksies dīvaina tūristu plūsma no ES, jo tikai Krievijā (jā, Ķīnā arī, taču Krievija ir tuvāk) būs iespējams mierīgi paēst īstu gaļu un pavizināties rūcošā sporta automašīnā tā, lai tūristu nemocītu sirdsapziņa un "ekoloģiskā tikumības policija" – sociālo tīklu aktīvisti. Protams, tas ir joks, taču tāds joks var kļūt par nopietnu un rūgtu patiesību "zaļā neprāta" upuriem.
