Savu viedokli Federālais izmeklēšanas birojs pauda pēc Demokrātiskās partijas līdera Senātā Čaka Šumera lūguma – viņš jau pirms vairākiem mēnešiem pauda bažas sakarā ar popularitāti guvušo lietotni – fotoredaktoru FaceApp, ko radījusi Krievijas kompānija WirelessLab.
Par amerikāņu politiķu un izlūku kārtējo satraukumu portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Pie tāda secinājuma FIB nonācis, ņemot vērā lietotas apkopoto datu tipu, lietotāja vietošanos un "Krievijas varasiestādēm pieejamos legālos mehānismus atbilstošās informācijas saņemšanai Krievijas teritorijā".
Protams, amerikāņi nepievērš ne mazāko uzmanību kompānijas pārstāvju apliecinājumiem par to, ka lietotāju dati nekur tālāk netiek nodoti, fotogrāfijas pārsvarā tiek apstrādātas "mākonī", kur pēc 48 stundām tiek nodzēstas. Tā tikai vēl trūka – ticēt krieviem.
Vienlaikus digitālajā un interneta karā, ko Savienotās Valstis pleš plašumā aizvien vairāk, Krievijas "fronte" nav prioritārā. Salīdzinājumā ar viņu uzbrukumiem Ķīnai un Huawei, dzēlieni Krievijas IT sektorā izskatās relatīvi maigi.
Pat ar frančiem situācija ir skaudrāka. Pirms divām dienām publicētajā ASV tirdzniecības pārstāvja paziņojumā konstatēts, ka Parīze diskriminē amerikāņu digitālās kompānijas. Šī iemesla dēļ Vašingtona var ieviest nodevas 100% apmērā Francijā ražotajām precēm līdz 2,4 miljardu dolāru apmērā. Par klupšanas akmeni kļuvis tā saucamais Google nodoklis – attiecīgo likumu Francijas parlaments pieņēma šovasar.
Starp citu, līdzīgu izmeklēšanu amerikāņi sākuši arī pret Austriju, Itāliju un Turciju.
Francijas varasiestādes parādā nepalika. Valsts ekonomikas un finanšu ministrs paziņoja, ka ASV sankciju projekts ir nepieņemams, un apliecināja: ES ir gatava "spēcīgai atbildei", ja tās tiks ieviestas.
Zīmīgs fakts: Parīze, viens no ES līderiem, plāno izmantot savienības spēku savu nacionālo interešu aizsardzībai iespējamā tirdzniecības karā ar Vašingtonu. Interesanti, vai, piemēram, Lisabona, Bratislava vai citas ES "otrā ešelona" galvaspilsētas varētu cerēt uz tādu pašu pieeju, ja riskētu mest izaicinājumu ASV? Par to nopietni jāšaubās. Tomēr pat Eiropas vadošo valstu gatavība sākt konfrontāciju ar ASV tik specifiskā nozarē, kā IT, ir ļoti nopietns signāls.
Internets vienmēr ir bijis Rietumu kvintesence – sistēma, kur valdība politiskās brīvības un demokrātija līdz ar ekonomisko efektivitāti un progresu. Jebkuri ierobežojumi internetā automātiski tika uzskatīti par autoritārismu (un pat totalitārismu), tika izsmieti kā dziļas ekonomiskās un tehnoloģiskās atpalicības izpausmes un atspoguļojās jokos, piemēram, par "divdesmit astoņām Ziemeļkorejas interneta lapām".
Tādi joki sen vairs nav aktuāli, jo par savas interneta zonas suverenitāti tagad rūpējas liels skaits valstu, pat "patentētās demokrātijas".
Patlaban speciālisti vērtē Irānas nesenās pieredzes priekšrocības un trūkumus, kur novembrī masu nekārtību laikā uz nedēļu bija atslēgts globālais tīmeklis. Varasiestādes vērtē, ka nacionālā ekonomika cietusi zaudējumus 10,8 triljonu riālu (aptuveni 90 miljonu dolāru) apmērā. Protams, pilsoņi nebija sajūsmā par to, ka viņiem atņemta iespēja izmantot ierastos resursus, arī ziņu apmaiņas lietotnes. Taču valsts funkcionēšanai vitāli svarīgi servisi, piemēram, bankas un vietējās lapas turpināja darbu.
Gandrīz ik dienas tiek saņemtas ziņas arī par Krievijas interneta suverenizāciju. Pirmdien Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas paredz stingrāku sodu par personas datu glabāšanas prasību pārkāpumiem un vietējās programmatūras obligātu priekšiestatīšanu pārdotajiem sīkrīkiem.
Pie tam šos soļus Kremlis raksturoja kā "antimonopola darbību", atbildot uz pārmetumiem par to, ka Krievija tādējādi "norobežojas internetā".
Patiesībā tā ir atbilde amerikāņiem, kuri stingri norobežo suverenizācijas politikas nosodošo argumentāciju atbilstoši savai attieksmei pret konkrētās valsts politisko sistēmu. Pret Krieviju (tāpat kā pret Ķīnu un Irānu) pārsvarā vērstas politiskas apsūdzības par demokrātijas trūkumu, franči "dabū pa ādu" ekonomikā, jo viņi vajājot "amerikāņu lieliskās tehnoloģiskās kompānijas" (Donalda Trampa formulējums).
Taču no Maskavas viedokļa Krievija tikai aizsargā lieliskās vietējās tehnoloģiskās kompānijas no ārvalstu uzņēmumu negodīgās konkurences. Savienotajām Valstīm patlaban radušās grūtības – valsts cenšas vienlaikus risināt divus uzdevumus: saglabāt ierastos globālā tīmekļa kontroles instrumentus un novājināt pārlieku spēcīgus kļuvušos ārvalstu konkurentus. Nav svarīgi, vai runa ir par Ķīnas IT gigantu, Krievijas kiberdraudu novēršanas sistēmu izstrādātāju vai "nepareizas" izcelsmes izklaides lietotni.
Nelaime tā, ka uzdevumi ir pretrunīgi, tie prasa principiāli atšķirīgas pieejas. Protams, to vienlaicīga lietošana mazina kopējo rezultātu. Savukārt paralēlā "karadarbība" desmitos virzienu tikai izkliedē ASV spēkus un rada vēlamajam absolūti pretēju efektu.
Tiesa, par amerikāņu interneta zonas suverenitāti nerodas ne mazākās bažas, tātad varasiestādēm ir savs iemesls palepoties.
