RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Politiķus ir jāsauc pie kriminālatbildības par likumu neievērošanu, tiesībsargs Juris Jansons konstatēja radio Baltkom ēterā.
"Manuprāt, tas ir Satversmes pārkāpums. Sabiedrībai to vajadzētu nosodīt vairāk. Tā ir ne tikai rupjība, to pat jāizskata kriminālatbildības līmenī. Vispirms viņi sola, pēc tam raksta likumu, pēc tam to pieņem un nepilda. Saka, ka tolaik vēl nebija koalīcijas? Tātad iznāk tā, ka visus iepriekšējos citas koalīcijas likumus var nepildīt? Protams, es pārspīlēju... Taču kādu signālu raida sabiedībai?" bija sašutis tiesībsargs.
Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka 2020.gadā valsts finansējumam nozarei jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar dokumentu, nākamgad veselības aprūpei paredzētamam papildu finansējumam bija jāsastāda vairāk nekā 100 miljoni eiro, taču budžetā paredzēta tikai aptuveni puse nepieciešamās summas. Par to sašutuši mediķi, kuri organizējuši jau vairākas protesta akcijas un iesnieguši petīciju par Saimas atlaišanu.
Tomēr prezidents Egils Levits izsludinājis likumu par 2020.gada budžetu. Pie tam viņš uzdevis izdarīt grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kurā iekļauts solījums palielināt veselības aprūpes nozares darbinieku atalagojumu. Prezidents paziņoja, ka Latvijā iedzīvojies bezatbildīgs mehānisms "pieņemt likumus no gaisa" un iekļaut tajos solījumus, kuri vēlāk netiek pildīti.
Viņaprāt, Veselības aprūpes finansēšanas likums tika pieņemts specifiskā periodā pēc vēlēšanām, kad jaunā valdošā koalīcija vēl nebija izveidota, tāpēc radusies situācija, kurā neviens nav atbildīgs par tā izpildi.
Likuma atcelšanu atbalstīja arī premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Vienā no protesta akcijām Saeimas spīkere Ināra Mūrniece savā un visa parlamenta vārdā atvainojās mediķiem par Saeimas nepārdomāto balsojumu Veselības aprūpes finansēšanas likuma jautājumā. Mūrniece atzīmēja, ka balsojums noticis laikā, kad IKP pieauguma prognozes bijušas optimistiskākas.
