RĪGA, 3. decembris - Sputnik, Ļevs Rižkovs. NATO samitā Londonā, kas sāk darbu šodien, 3.decembrī, plānots pieņemt dokumentu 2016.gada samita lēmumu paplašināšanai Baltijas valstu un Polijas aizsardzības jautājumā. Ņemot vērā savas intereses, Turcija var atteikties no vienošanās, uzskata Maskavas Valsts universitātes Pasaules politikas fakultātes Politiski militāro pētījumu centra vadītājs, Krievijas Starptautisko lietu padomes viceprezidents Jevgeņijs Bužinskis.
"Baltijai ar Turciju konflikta nav, - eksperts pastāstīja Sputnik. – Taču ASV galvenais sabiedrotais dienvidu flangā apņēmies samitā bloķēt svarīga dokumenta pieņemšanu, kas skar Baltijas valstis. Domāju, runa ir par kaut kādu papildu spēku un līdzekļu piešķiršanu. Neuzskatu, ka Baltijas valstīs dislocēto bataljonu un grupu spēks būtiski pieaugs. Tomēr kaut kāda pastiprināšana ir paredzēta, kā arī papildu finansiālo līdzekļu piešķiršana."
Stingrā pozīcija, ko Londonas apspriedē apņēmusies ieņemt Turcija, pēc eksperta domām, skaidrojama ar Ankaras reģionālajām interesēm.
"Faktiski Turcija ir izvirzījusi ultimātu – vai nu alianse atzīst par teroristiskām organizācijām kurdu vienības, pret kurām Turcijas bruņotie spēki sāka operāciju Sīrijā, vai prezidents Redžeps Erdogans bloķēs dokumentu par NATO austrumu flangu, - ir pārliecināts Jevgeņijs Bužinskis. – Turcija pieprasa, lai alianse ņemtu vērā tās intereses cīņā ar kurdiem. Grūti teikt, kā tas atrisināsies."
Eksperts atzīmēja, ka visi svarīgākie lēmumi Baltijas valstu jautājumā jau pieņemti NATO samitos Velsā un Varšavā.
"Baltija jau tagad ir pietiekami militarizēta, - konstatēja Bužinskis. – Daudzi NATO jau saprot, ka visas fobijas par to, ka Krievija nupat, nupat jau uzbruks vai ieņems Suvalku koridoru, nav īpaši reālas."
