RĪGA, 27. novembris — Sputnik. "NATO ir stūrakmens mūsu visu drošībai – gan šeit, Latvijā, gan visā transatlantiskajā zonā, pavēstīja Latvijas prezidents Egils Levits, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Briselē, vēsta prezidenta mājaslapa.
Levits un Stoltenbergs apsprieda gaidāmo NATO samitu Londonā, alianses dienas kārtības aktuālos jautājumus, tostarp arī atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu, kā arī vienlīdzīgāku sloga sadali starp sabiedrotajiem.
Pēc viņu domām, NATO samitam Londonā jāpauž skaidrs un spēcīgs signāls par sabiedroto vienotību un NATO gatavību stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.
Spēcīga transatlantiskā saikne ir pamats @NATO panākumiem 70 gadu garumā - E.L.
— Valsts prezidents (@Rigas_pils) 25 ноября 2019 г.
Prezidents Levits tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, lai pārrunātu gatavošanos NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmei Londonā un Alianses aktualitātes: https://t.co/AN59eZTAH5 pic.twitter.com/5d3nhpk3I0
Valsts prezidents uzsvēra spēcīgas transatlantiskās saiknes lielo lomu NATO panākumos 70 gadu garumā.
"Ņemot vērā straujo digitālā laikmeta un IKT attīstību, ļoti nozīmīgi turpināt stiprināt NATO darbu un kompetences, lai nodrošinātu reģiona drošību arī nākotnē," apgalvoja Levits.
Stoltenbergs atzinīgi novērtēja Latvijas atbildīgo partnerību, bet Levits pateicās par NATO un sabiedroto atbalstu Latvijas drošības stiprināšanā, tai skaitā par Kanādas vadītās daudznacionālās kaujas grupas klātbūtni Latvijā. Puses bija vienisprātis par to, ka Latvija nodrošina būtisku ieguldījumu NATO ārējās robežas aizsardzībā.
Pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lūguma sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju" NATO ieveda Baltijas valstu un Polijas teritorijā četrus daudznacionālos bataljonus – vairāk nekā 4,8 tūkstošus karavīru. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka laika posmā kopš 2015.gada NATO karavīru skaits Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā pieaudzis no 2 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, savukārt daudzo mācību laikā grupējuma skaits pieaug līdz 40-60 tūkstošiem cilvēku.
NATO nerimtīgi paplašina militāro spēku pie Krievijas robežām, lai arī Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus Baltijas reģionā vai jebkur citur pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, taču militārie spēki un tehnika ar izdomātiem ieganstiem pastāvīgi tiek savilkta pie Krievijas robežām. Alianses darbības liek Krievijai spert atbildes soļus, lai nostiprinātu savu drošību, konstatēja Šoigu.
