RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Baltijas valstu augstākās amatpersonas uzskata, ka nākošais Eiropas Savienības ilgtermiņa budžets apdraud "klimatiskās neitralitātes sasniegšanu", vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz portālu ERR.
Runa ir par ES budžetu 2021. – 2027. gadam.
Portāls vēsta, ka savstarpējā paziņojumā, kuru Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Latvijas kolēģis Krišjānis Kariņš nosūtīja ES valstu un valdību vadītājiem, teikts, ka pārejai pie klimatiskās neitralitātes ir nepieciešamas ļoti lielas investīcijas daudzās nozarēs. Tostarp ievērojamas izmaiņas tiek plānotas transporta, enerģētikas, rūpniecības, lauksaimniecība un mežsaimniecības nozarē, mājokļu jomā un pārstrādes nozarē.
Baltijas līderi norāda, ka vienota lauksaimniecības politika ir ļoti svarīga valstīm, kuru attīstības līmenis ir zem vidējā ES.
"Eiropas Komisijas plānotais straujais Baltijas valstīm piešķiramo līdzekļu samazinājums ir pelnījis dziļu nožēlu un ir kaitīgs. Nav iespējams attaisnot manāmu starpību tiešo lauksaimniecības subsīdiju līmenī dažādām valstīm," teikts uzrunā.
Pēc Baltijas politiķu apgalvotā, šāda starpība rada draudus kopējam tirgum, jo vienādu subsīdiju zemniekiem dažādās ES dalībvalstīs pagaidām nav.
Saskaņā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vērtējumu, "klimatiskās neitralitātes" sasniegšanai līdz 2050. gadam būs jāiegulda vairāk, nekā divas trešdaļas reģiona valstu IKP.
Lietuvas valdība iepriekš nosprauda galvenos valsts mērķus ilgtermiņa "klimata plānā". Tajā iekļāva siltumnīcas efekta gāzu izmešu samazinājumu, atjaunojamo enerģijas avotu palielinājumu, energoefektivitātes veicināšanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta vērtējumu, iecerētā īstenošanai līdz 2030. gadam būs jāiztērē 14 miljardi eiro.
