RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Pirmdien, 18.novembrī ES valstis un Eiropas Parlaments vienojās par ES budžetu 2020.gadam.
Zināms, ka ES budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 153,6 miljardus eiro. Plānots, ka budžeta saistības sastādīs 168,7 miljardus – tie ir līdzekļi, kuru piešķiršanu iespējams apstiprināt nākamgad. Maksājumu apjoms - 153,6 miljardi, tā ir nauda, ko iespējams izmaksāt gan saskaņā ar jaunajiem, gan agrākajiem projektiem, ko atbalsta ES budžets. Tātad salīdzinājumā ar 2019.gadu saistību apjoms pieaugs par 1,5%, maksājumi – par 3,4%.
EP deputāti no Latvijas uzskata, ka šie apstākļi Latvijai ir ļoti izdevīgi. Piemēram, komentējot panākto vienošanos, EP deputāte Inese Vaidere no "Jaunās Vienotības" konstatēja, ka Latvijas intereses vienošānās ietvaros ir ņemtas vērā.
Viņa paskaidroja, ka izdevies atkarot papildu finansējumu 850 miljonu eiro apjomā vairākās nozarēs. Tostarp 500 miljoni paredzēti politikai klimata sfērā, kas ietver pētījumus, novācijas un stabilu infrastruktūru. Politiķe akcentēja, ka tagad daudz kas atkarīgs no valdības darbības, kam jānodrošina taisnīgs līdzekļu sadalījums.
EP deputāts Ivars Ijābs no "Attīstībai/Par!" arī uzslabēja ES budžetu un norādīja, ka tajā ir divas vēsturiski nozīmīgas pozīcijas – lauksaimniecība un saliedētības fondi. Atgādināsim, ka lauksaimniecības atbalstam tiek atvēlēti 35% visu ES budžeta izdevumu. EK budžeta pārrunās ierosināja samazināt šo rādītāju līdz 28% un atbrīvotos līdzekļus veltīt pētījumiem, aizsardzībai un migrācijai, taču lauksamniecību izdevies nosargāt.
Nauda piešķirta arī Baltijas valstu un citu Eiropas valstu elektrotīklu sinhronizācijai, teica Ijābs.
Tiesa, viņš brīdināja, ka cīņa vēl nav galā. Politiķis uzskata, ka nozīmīgākas būs pārrunas par budžetu nākamajiem septiņiem gadiem. Diskusija turpināsies līdz martam.
Andris Ameriks no "Gods kalpot Rīgai" sūkstījās par sarežģītajām pārrunām un norādīja, ka nebūs viegli panākt vienošanos starp ES valstīm un EP, jo EP pieprasījis lielākus līdzekļus. Tomēr kompromiss vēl nav atrasts.
Latvija ieguvusi būtiskas priekšrocības – tā ir viena no četrām ES valstīm, kam par 4% palielinātas tiešās dotācijas. Ameriks norādīja, ka tā ir svarīga ziņa zemniekiem.
Politiķis atgādināja, ka Latvijai jāpaspēj arī apgūt līdzekļi, kas bija ieplānoti iepriekšējā ilggadējā budžetā. Šajā aspektā viņš ir nobažījies, jo vairāki projekti nav īstenoti cenu pieauguma, celtnieku trūkuma un citu iemeslu dēļ.
Iepriekš EP deputāts Nils Ušakovs pastāstīja par grūtībām diskusijā savā lapā Facebook. Pirmdien, 18.novembrī viņš rakstīja, ka pārrunas starp EP, EK un ES Padomi 15.novembrī ilgušas līdz pusnaktij un noslēgušās bez rezultāta.
Ušakovs paudis bažas par to, ka pārrunas var izgāzties, un tādā gadījumā visu procesu nāktos sākt no gala.
Bijušais Rīgas mērs paskaidroja arī to, kāpēc tas viss ir tik svarīgi Latvijai. Ušakovs rakstīja, ka patlaban Latvija vairāk nekā jebkad ir atkarīga no Eiropas budžeta – jo lielākus līdzekļus Eiropas Parlamentam izdosies izspiest, jo lielāks labums būs valstij.
