RĪGA, 29. novembris – Sputnik. ASV samazinās savu NATO budžeta iemaksu daļu, savukārt Vācijas, tieši pretēji, palielinās, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs. Tādējādi viņš apstiprināja, ka militārais bloks ir atbalstījis jauno iemaksu aprēķina formulu, vēsta RIA Novosti.
Iepriekš telekanāls CNN paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir spērusi soļus, lai samazinātu savu ieguldījumu NATO kolektīvajā budžetā. Iepriekš ASV nodrošināja aptuveni 22% no NATO tiešā finansējuma, kurš tostarp sedz galvenā štāba uzturēšanas izdevumus. Savukārt Vācija bija otrais lielākais "donors", sedzot ap 14-15% izdevumu. Tālāk sekoja Lielbritānija un Francija – to daļa sastādīja ap 10-11%.
"Mēs piekritām jaunajai šo (kopējā budžeta – red.) izdevumu sadalīšanas formulai, ASV samaksās mazāk, Vācija samaksās vairāk, tātad tagad ASV un Vācija samaksās vienādi, gandrīz 16% no NATO budžeta. Pārējais tiks sadalīts starp citiem sabiedrotajiem," paziņoja Stoltenbergs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem preses konferencē Parīzē.
ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt kritizējis Eiropas partnerus par, viņaprāt, nepietiekamiem aizsardzības izdevumiem un draudējis ar Vašingtonas izstāšanos no militārā bloka. NATO samitā Briselē 2017. gada maijā Amerikas līderis paziņoja, ka 22 no 23 organizācijas dalībvalstīm "nemaksā par savu aizsardzību to, ko vajadzētu, un tas nav godīgi attiecībā pret Amerikas nodokļu maksātājiem". Tramps norādīja, ka 2% no IKP, kurus dalībvalstīm ir jāpiešķir organizācijas vajadzībām, ir "galējais minimums, lai atbildētu uz mūsdienu ļoti reālajiem draudiem".
Pēcāk viņš asi kritizēja Vāciju, kura, pēc viņa sacītā, maksā vien ap 1% no IKP NATO vajadzībām, kamēr ASV maksā šim nolūkam 4,3% no daudz lielāka IKP.
Krievijā NATO budžeta pieaugumu vērtē kritiski. Pastāvīgais Krievijas pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (šobrīd ieņem KF ārlietu ministra vietnieka posteni – red.) iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% no IKP novirzīšanu organizācijas budžetā, tad kopējie Eiropas izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus eiro, un šī kolosālā summa var tikt izšķiesta cīņai ar tā dēvēto lielo pretinieku, nevis terorismu. Gruško uzsvēra, ka visas Ziemeļatlantijas alianses aktivitātes mērķis austrumu flangā ir izveidot platformu spēka projicēšanai Krievijas virzienā.
Atgādināsim, ka NATO valstu militārais budžets 2019. gadam saskaņots 1,4 miljardu eiro apmērā, civilais – 250,5 miljoni eiro.
