RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Pērn Latvija nonāca Eiropas naudas atmazgāšanas skandāla uzmanības centrā; šogad tā uzskata, ka ir veiksmīgi attīrījusi savu reputāciju, raksta Bloomberg.
Kādreiz klienti no bijušajām padomju valstīm Latvijā redzēja vārtus uz eiro zonu, tagad tā izmisīgi cenšas neiekļūt valstu "pelēkajā sarakstā", kas nespēj tikt galā ar naudas atmazgāšanu, kā, piemēram, Sīrija, Pakistāna un Jemena. No iekļūšanas šajā sarakstā ir jāizvairās, lai saglabātu ārzemju investoru uzticību, sevišķi ņemot vērā to, ka Latvijas banku jomā dominē skandināvu "milži" Swedbank AB, SEB AB un Luminor Bank AS.
Naudas atmazgāšanas apkarošanas finanšu pasākumu izstrādes grupa (FATF) atjaunos sarakstu februārī. Tagad ir svarīgi saprast, vai pietiek ar to, ka Latvija ir pastiprinājusi sodus par naudas atmazgāšanu, iesaldējusi aizdomīgus kontus un aizliegusi "čaulas kompānijas". Valsts finanšu regulatora vadītāja uzskata, ka jā.
"Ja paskatās objektīvi uz to, ko ir paveikusi Latvija, esam absolūti pārliecināti, ka mūsu vieta nav "pelēkajā sarakstā". Tai pat laikā šāds risks pastāv," saka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.
Purgaile tika norīkota šim amatam pagājušajā mēnesī, pēc tam, kad ASV sākās problēmas ar viņas priekšteci.
Latvija lieki netērēja laiku. Augustā Eiropas Centrālā Banka paziņoja, ka PNB Banka var bankrotēt, kas noveda pie drīzas bankas slēgšanas. Pēc Purgailes sacītā, riska zonā atrodas vēl piecas bankas.
Neraugoties uz to, ka kaimiņu Igaunijā turpinās skandāli ar naudas atmazgāšanu, ir pazīmes tam, ka Latvijas pūliņi nav palikuši nepamanīti. Valsts attiecības ASV Finanšu ministriju ir uzlabojušās, un pēdējo tikšanos Purgaile nosauca par "ļoti draudzīgu".
Vēl ir pāragri teikt, vai tas palīdzēs Latvijai neiekļūt "pelēkajā sarakstā". Taču, lai arī kāds būs FATF lēmums, Latvijas bankas neatgriezīsies pie iepriekšējām lietu kārtošanas metodēm, apgalvo Purgaile.
