RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Latvija sociālajām izmaksām piešķir ļoti nelielu budžeta daļu, norāda Eurostat dati.
Vidēji sociālās aizsardzības izdevumi ES ir 27,9% no IKP. Divi pārējie šo izdevumu finansēšanas avoti ir sociālās iemaksas (55%) un nodokļu ieņēmumi (40%).
Tomēr šie izdevumi ES valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, Francijā (34%), Dānijā (32%) un Somijā (31%) tie pārsniedz trīsdesmit procentus no IKP. No otras puses, Rumānijā tie ir tikai 14%, Latvijā un Lietuvā – 15% katrā, bet Igaunijā – 16% no IKP.
Sociālās apdrošināšanas izmaksas uz vienu iedzīvotāju arī atšķiras pēc pirktspējas paritātes (PPS), kas ļauj nivelēt cenu starpību starp valstīm. Lielākās sociālās izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir Dānijā (aptuveni 12 tūkstoši PPS), Vācijā, Nīderlandē, Austrijā un Francijā (aptuveni 11 tūkstoši PPS). Mazākās - Bulgārijā, Rumānijā un Latvijā (3 tūkstoši PPS).
Vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalsti ir gandrīz 46% no visām ES sociālajām izmaksām, turklāt Grieķijā tie ir 63%, bet Portugālē un Itālijā - 58%. No otras puses, Īrijā tie ir tikai 34%, bet Vācijā un Dānijā – 39%.
Pārejošas darbnespējas pabalsti ir 37% no visām ES sociālajām izmaksām. Vislielākā to daļa ir Īrijā (45%), Horvātijā un Vācijā (44% katrā) un Igaunijā (42%), bet vismazākā - Kiprā 23% un Grieķijā (26%).
Ģimenes un bērnu pabalstu daļa ir mazākā par 9% no visām ES sociālajām izmaksām, bezdarbnieka pabalstu un mājokļa pabalstu – pa 4%. Turklāt ģimenes pabalsti Nīderlandē sastāv 4% no visiem sociālajiem pabalstiem, bet Polijā un Igaunijā – 13% katrā. Bezdarbnieka pabalsti ir mazāki par 1% ir Rumānijā un 9% Lielbritānijā un Īrijā.
Mājokļu pabalsti Polijā, Portugālē un Igaunijā ir mazāki par 1%, bet Dānijā, Nīderlandē un Lielbritānijā -7%.
