RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas sastādītajā melnajā sarakstā iekļuvušas 18 vidusskolas, kur no 10. līdz 12. klasei mācās līdz 20 skolēniem, un ar to nepietiek, lai īstenotu jauno mācību saturu, raksta "MK-Latvija".
Četras no tām atrodas Rīgā, pārējās – reģionos. Ne visas pašvaldības ir gatavas atteikties no vidusskolām, visticamāk dažas no tām centīsies ar visiem spēkiem saglabāt.
Taču galvaspilsētā pagaidām nekādā veidā nekomentē plānus attiecībā uz skolām, kuras iekļuvušas ministrijas sarakstā. Savukārt citās novadu skolās jau neuzņem skolēnus 10. klasēs, virknē iestāžu 12. klases izlaidums šajā mācību gadā būs pēdējais.
Skolām atņem finansējumu
Iepriekš izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska paziņoja, ka nākamā gada budžeta papildinājuma dokumentu paketē ir arī tāds, kurš ļauj Ministru kabinetam noteikt prasības minimālajam skolēnu skaitam skolās.
Jaunās izmaiņas likumā tika piedāvātas šī gada oktobrī. Tajās tostarp sacīts, ka vispārējās izglītības iestādes varēs turpināt darbu tikai tajā gadījumā, ja atbildīs minimāli pieļaujamā skolēnu skaita kritērijam. Tiesības noteikt cik skolēniem ir jāmācās skolā, saskaņā ar grozījumu projektu, nosaka Ministru kabinets. Turklāt minimālais skolēnu skaits tiks noteikts ne vien skolās, bet arī to filiālēs laukos.
Turklāt saskaņā ar grozījumiem, valsts ne vien atceļ savu pienākumu par finansējumu to skolu pedagogiem, kas nevar uzņemt pietiekamu skolēnu skaitu, bet arī aizliedz pašvaldībām finansēt šāda veida skolas. Runājot par privātskolām, tās var turpināt pastāvēt zema audzēkņu skaita gadījumā, taču tikai uz privātu ieguldījumu pamata – dotācijas pedagogu algām arī tiks atceltas.
Tāpat skolai var atņemt finansējumu, ja izglītības kvalitāte tajā neatbilst prasībām.
Skaidrojot izmaiņu nepieciešamību likumos, Izglītības un zinātnes ministrija atsaucas uz valdības sagatavoto rīcības plānu, kurš paredz nodrošināt "kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un skolēnu mobilitātes risinājumu kompleksu". Ministrijā norāda, ka patlaban sadrumstalotā skolu tīkla finansējumam tiek tērēts pārāk daudz finanšu un citu resursu.
Minimālo skolēnu skaitu pašvaldībām plānots noteikt, pamatojoties uz iedzīvotāju skaita pamata katrā konkrētā teritorijā, tostarp, ņemot vērā gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu.
Izglītības izmaksas pieaug, bet nav, kas mācās
Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar aktuālāko Starptautiskās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) veikto pētījumu Education at a Glance 2019, izdevumi izglītībai Latvijā ir palielinājušies, savukārt skolēnu un studentu skaits ievērojami samazinājies.
Izglītībai Latvijā tiek tērēts ap 4,2% no IKP, savukārt vidējais ESAO dalībvalstu rādītājs ir 5,5% no IKP. Tādējādi vidēji izdevumi vienam skolas vecuma bērnam sastāda aptuveni 5884 eiro, savukārt pēcāk pieaug līdz 6337 eiro.
Skolnieku skaits skolās samazinājies par 8%, taču izdevumi pamatizglītībai un vidējai izglītībai Latvijā palielinājušies par 13%. Studentu skaits samazinājies par 17%, savukārt augstākās izglītības izdevumi samazinājušies par 7%. Vērts atzīmēt, ka valsts finansējums izglītības nozarē sastāda 97% finanšu resursu pamatizglītībai un vidējais izglītībai un 65% - augstākajai izglītībai.
