RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Augstākā izglītība ļauj Latvijas iedzīvotājiem vairāk pelnīt un nebaidīties no bezdarba, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) veiktā pētījuma Education at a Glance 2019 rezultāti.
Kopumā 2018. gadā augstākā izglītība bijusi 34% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem (ESAO kopumā – 37%), turklāt cilvēku vidū vecumā no 25 līdz 34 gadiem diplomi jau ir 42%.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, pieaugušie ar augstāko izglītību var rēķināties ar ienākumiem, kuri par 46% pārsniedz pieaugušo ienākumus ar vidējo izglītību. Vidēji ESAO valstīs šis rādītājs sastāda 57%. Cilvēku alga ar maģistra vai doktora grādu Latvijā ir par 64% lielāka, nekā cilvēkiem ar vidējo izglītību. Savukārt vidēji ESAO valstīs algu starpība cilvēkiem ar maģistra vai doktora grādu un cilvēkiem ar vidējo izglītību sastāda 91%.
Līdzīgi daudzām citām ESAO valstīm, Latvijā cilvēkiem ar augstāko izglītību ir lielākas izredzes darba tirgū. 2018. gadā Latvijas iedzīvotāju nodarbinātība vecumā no 25 līdz 64 gadiem ar augstāko izglītību sasniedza 89%, kas ir par 4% vairāk, nekā vidēji ESAO valstīs, un par 14% vairāk, nekā pieaugušo vidū ar vidējo izglītību. Jauniešu vidū vecumā no 25 līdz 29 gadiem ar augstāko izglītību bezdarbnieki bijuši tikai 9%, ar vidējo un vidējo profesionālo izglītību – 16%.
Turklāt jauniešu daļa, kuri nemācās un nestrādā, ir nedaudz zemāka par vidējo ESAO – 14% jauniešu vidū vecumā no 20 līdz 24 gadiem un 15% jauniešu vidū vecumā no 25 līdz 29 gadiem.
Cik maskā jūsu diploms
Sievietes ar augstāko izglītību Latvijā vidēji pelna par 20% mazāk, nekā vīrieši ar tādu pašu izglītību, savukārt sievietes ar vidējo izglītību – par 28% mazāk. Taču, kā liecina pētījums, augstākā izglītība ir tikai 30% Latvijas vīriešu. Sieviešu vidū diplomus saņēmušo skaits ir gandrīz divas reizes lielāks – 54%. Tā ir lielākā dzimumu starpība visu ESAO valstu vidū, un jauniešu vidū tā tikai un vienīgi palielinās.
Taču visu cilvēku vidū, kuri mācījās pēc vidējās izglītības programmas 2017. gadā, vidējo profesionālo izglītību ieguva 44% vīriešu un tikai 33% sieviešu, un jauno vīriešu skaits ar vidējo profesionālo izglītību ir par 14% lielāks, nekā sievietēm.
Vidējo profesionālo izglītību Latvijas iedzīvotāji biežāk iegūst inženierijas, rūpniecības un būvniecības (37%), pakalpojumu (24%), biznesa un administrēšanas (15%) un humanitāro zinātņu un mākslas nozarē (13%). Pirmās trīs nozares biežāk izvēlas vīrieši, kuri sastāda 9 no 10 šo specialitāšu beidzēji, savukārt pārējās specialitātēs 7 no 10 beidzējiem ir sievietes.
Kopumā izdevība no augstākās izglītības iegūšanas Latvijā ir salīdzinoši neliela: vīriešiem diploma iegūšana atnes papildu 133 531 eiro, savukārt sievietēm – 136 427 eiro, ņemot vērā to, ka vidēji ESAO šie skaitļi ir vienādi ar 267 876 eiro – vīriešiem un 206 045 eiro – sievietēm. Vidēji vīrietis Latvijā visas dzīves garumā var atgūt savas augstākās izglītības vērtību 6 reizes (ESAO kopumā – 8), bet sieviete – 7,4 reizes (vidēji ESAO – 7,5).
Pētījuma autori norāda, ka Latvijā ir viena no augstākajām izglītības cenām Eiropā, taču tās ļoti atšķiras dažādās mācību iestādēs. Latvijā, līdzīgi Beļģijai, Igaunija, Izraēlai, kā arī Apvienotajai Karalistei, lielākā daļa studentu (69%) mācās valsts subsidētās privātās izglītības iestādēs. Taču, neraugoties uz salīdzinoši augsto studiju maksu, tikai 5% studentu izmanto valsts garantētā kredīta paņemšanas iespēju.
Latvija tērē pamatskolas, vidusskolas un augstskolu izglītībai 4,2% no IKP – mazāk, nekā vidēji ESAO (5%).
Kas iemācīs zinātniekus
Tāpat pētījumā tiek atzīmēts, ka Latvijas skolotāju algas ir divas reizes zemākas par vidējām ESAO, taču, atšķirībā no vairuma citu valstu, augstākas, nekā vidējā cilvēku alga ar augstāko izglītību: pirmsskolas izglītības pedagogi pelna par 5% vairāk, pamatskolā – par 35% vairāk, vidusskolā – par 40%, augstskolā – par 50%, savukārt skolu direktori – par 90% vairāk. Pētījuma autori uzskata, ka tas skaidrojams ar algu zemo līmeni valstī.
14% Latvijas iedzīvotāju ar augstskolu diplomiem ir pedagoģiska izglītība, nedaudz vairāk, nekā vidēji ESAO, taču to cilvēku vidū, kuri diplomus saņēmuši nesen, skolotāji ir tikai 4%. Šāds skolotāja profesijas popularitātes kritiens, izņemot Latviju, tiek atzīmēts tikai Portugālē.
Cilvēku vidū vecumā no 25 līdz 34 gadiem skolotāji veido vien 1% (vidēji ESAO – 1,8%), savukārt cilvēku vidū vecumā no 50 līdz 59 gadiem – 2,8% (vidēji ESAO – 2,4%). 2017. gadā gandrīz puse visu pamatskolas un vidusskolas skolotāju (46%) bija vecāki par 50 gadiem un grasījās doties pensijā tuvāko 15 gadu laikā.
Turklāt skolotāji Latvijā gandrīz visi ir sievietes: 8 no 10 skolotājiem – vidusskolā, 9 no 10 – pamatskolā un 10 no 10 – pirmsskolas pedagogiem. Tas ir viens no spēcīgākajiem dzimuma nevienlīdzības rādītājiem pētījuma dalībvalstu vidū.
