RĪGA, 19. novembris – Sputnik. Pirmdien, 18. novembrī Latvija svinēja Neatkarības deklarācijas dienu. Rīgā notika svinīgie pasākumi par godu valstiskuma 101.gadskārtai.
Latvшjas neatkarība netiek apstrīdēta – to atzina gan Padomju Savienība, gan Krievijas Federācija. Krievijai nav vienaldzīga situācija Latvijā, taču šai medaļai ir divas puses, intervijā Sputnik Latvija atzīmēja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.
"Latvijas Republika ir valsts, ko atzinusi Krievija. Latvija ir Krievijas kaimiņvalsts. Latvijā dzīvo liels skaits krievvalodīgo. Krievijas un Latvijas tautas saista gadsimtiem ilgi sakari ekonomikas, kultūras un politikas jomās. Atliek atsaukt atmiņā politiķus, kuri pirmo reizi pasludināja Latvijas neatkarību, – viņiem bija tieša saikne ar Pēterburgas universitāti. Latvijas karavīri absolvējuši karaskolas un pat Ģenerālštāba akadēmiju Pēterburgā. Taču tā ir viena medaļas puse.
Otra puse ir baismīgāka. Latvijā izveidota sabiedrība, kas pašlaik no autoritāras pārvēršas totalitārā. Saeimas un Satversmes tiesas nesenais lēmums par izglītību krievu valodā liek atcerēties divas valstis un briesmīgāko periodu to attīstībā. Tas ir fašistiskais periods Vācijā un Pola Pota periods Kambodžā. Līdz fašistiskajai Vācijai Latvijai palicis pavisam maz, līdz Polam Potam vēl vajag papūlēties. Taču tādā tempā Latvija panāks Pola Pota Kambodžu," konstatēja Meževičs.
Latvijas Tautas Padome pasludināja Latvijas Republikas neatkarību un suverenitāti 1918. gada 18. novembrī. Savukārt Vladimirs Ļeņins 1918. gada 22. decembrī parakstīja Tautas Komisāru Padomes dekrētu par Latvijas Padomju Republikas neatkarības atzīšanu. Neatkarības diena tiek uzskatīta par galvenajiem valsts svētkiem Latvijā.
Neraugoties uz to, ka krievu valodā runā ap 40% valsts iedzīvotāju, vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Pērn valstī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kuri paredz visas vidējās izglītības pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021.-2022. mācību gadam. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra izglītības reformu ārkārtīgi negatīvi, valsti pāršalca protestu viļņi.
Maskava apsolīja izdarīt visu no tās atkarīgo krievvalodīgo tiesību ievērošanai Latvijā iegūt izglītību krievu valodā. Krievija vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesību aizstāvības struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. KF Valsts dome pieņēmusi paziņojumu par ekonomiskajiem pasākumiem attiecībā pret Latviju saistībā ar republikā rosināto izglītības reformu.
