RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Latvijas Satversmes tiesa (ST) paziņoja spriedumu, ka mācību ierobežošana privātskolās nacionālo minoritāšu valodās atbilst Satversmei un valsts starptautiskajām saistībām, teikts ST portālā publicētajā dokumentā. Tiesību aizstāvji grasās turpināt cīņu par krievvalodīgo bērnu tiesībām mācīties dzimtajā valodā – vēršoties pat ECT.
Latvijas ST aprīlī atzina par likumīgu valsts vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidāciju, taču izcēla mācību jautājumu privātskolās atsevišķā tiesvedībā.
"Latvijas Satversmes tiesa nolēmusi, ka mācību ierobežošana mazākumtautību valodās privātskolās atbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām," paziņoja jurists un tiesību aizstāvis Aleksejs Dimitrovs Facebook.
Dimitrovs norādīja, ka tiesību aizstāvji negrasās apstāties un plāno iesaistīt citus tiesiskuma mehānismus, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT). "Lēmums jau ir pieņemts – ejam tālāk," apstiprināja Rīgas Pedagoģiskā centra "Eksperiments" vadītājs Broņislavs Zeļcermans.
Vēršanos ECT par nepieciešamu uzskata arī juriste un tiesību aizstāve, Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova.
"Ko darīt? Cīnīties par to, lai ar izglītību nodarbojas profesionāļi. Taču jau nākošajā instancē – ECT. Vākt informāciju par konkrētu kaitējumu un par konkrētu bērnu izglītības pasliktinājumu, kas var kļūt par pamatu gan sabiedriskām darbībām, gan arī jaunām sūdzībām tiesā," paziņoja Krivcova Facebook.
Pēc Krivcovas domām, ar savu lēmumu Latvijas Satversmes tiesa nospraudusi, ka ar bērnu izglītību arī turpmāk varēs nodarboties neprofesionāļi, kā arī atcēla izglītības brīvības principu, kurš tika ieviests Latvijas izglītības sistēmā pēc PSRS sabrukuma. Turklāt tiesa atzīst, ka nacionālo minoritāšu tiesības izglītībā ir novestas līdz minimumam un saka, ka tas ir vēsturisks taisnīgums, uzsvēra deputāte.
"Rezultāts – sabiedrības dezintegrācija un papildu motivācija aizbraukšanai, jo Vācijā, Somijā vai Spānijā izglītības iespēju krievu valodā kļūst vairāk, nekā Latvijā. Es uzskatu, ka ar izglītības kvalitātes pasliktināšanos, tātad arī ar iespēju samazināšanos mūsu bērnu nākotnei nekādā gadījumā nedrīkst samierināties," norādīja Krivcova.
Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Neraugoties uz to, ka krievu valodā runā ap 40% valsts iedzīvotāju, vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Pērn valstī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kuri paredz visas vidējās izglītības pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021.-2022. mācību gadam.
Latvijas krievvalodīgie uztvēra izglītības reformu ārkārtīgi negatīvi, valsti pāršalca protestu vilni. Maskava apsolīja izdarīt visu no tās atkarīgo krievvalodīgo tiesību ievērošanai Latvijā iegūt izglītību krievu valodā. Krievija vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesību aizstāvības struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. KF Valsts dome pieņēmusi paziņojumu par ekonomiskajiem pasākumiem attiecībā pret Latviju saistībā ar republikā rosināto izglītības reformu.
