RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Saeimas pienākums bija piešķirt dažādām nozarēm par 700 miljoniem eiro vairāk nekā atvēlēts budžetā, vēsta telekanāla TV3 pārraide Nekā personīga. 2021.gadā starpība starp solīto un budžetu sasniegs miljardu.
Veselības aprūpes finansēšanas likums ir tikai viens no divpadsmit likumiem, kas paredz nozares finansējumu ārpus valsts budžeta. Arī šie likumi netiek pildīti. Piemēram, 2020.gada budžets pārkāpj "Augstskolu likumu", "Zinātniskās darbības likumu", likumu "Par autoceļiem", Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, Izglītības likumu - tie visi paredz fiksētu summu piešķiršanu norādītajām nozarēm.
Saeimas Juridiskais birojs brīdinājis par to, ka Satversmei neatbilst grozījumi astoņos likumos: Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Invaliditātes likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", Izglītības likumā un likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru".
Piemēram, Saeima atdalīja no minimālās algas audžuģimenēs uzņemto bērnu pabalstu un Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksas. No minimālās algas atsaistītas arī sociālās iemaksas par profesionālajiem sportistiem un samaksa personu ar invaliditāti asistentiem. Tātad, pieaugot minimālajai algai 2021.gadā, šīs iemaksas un pabalsti nepieaugs.
Opozīcijas deputāti jau vērsušies Satversmes tiesā jautājumā par likumā "Par augstskolām" paredzētā finansējuma nepiešķiršanu. Opozīcijas politiķi un nevalstiskās organizācijas solīja lūgt novērtēt arī līdztekus budžetam apstiprinātos likumus.
Komentējot šo situāciju, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele uzvēra: "Labas likumdošanas procesa jēga ir tajā, lai sabiedrībai rastos lielāka uzticība valsts varai un, protams, likumdevēja personā. Kāpēc tas ir svarīgi mūsu valstij, jo īpaši, mums ir šī uzticības problēma valsts varai."
Ziemele piebilda, ka tiesa gatavosies liela apjoma darbam. "Gatavosimies vēl lielākam darbam, mums jau pierasts," viņa teica.
