RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Latvija vēlas izveidot visaptverošu aizsardzības sistēmu, taču pagaidām iedzīvotāji absolūti nav gatavi krīzes situācijām. Saskaņā ar SKDS pētījumu, 92% latviešu vai nu vispār nav domājuši, kā jāuzvedas militārā iebrukuma gadījumā, vai nu viņiem nav konkrēta rīcības plāna šādam gadījumam, vai arī vispār nespēja atbildēt uz šo jautājumu, vēsta LNT.
Apstājieties
"Dažreiz cilvēki satraucas, saka – ko jūs mūs baidiet ar šādām lietām, nerunāsim par to," atzīst aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").
Taču viņa iestāde negrasās atkāpties – nākamgad tā plāno informēt cilvēkus par to, kā jārīkojas krīzes situācijā – ar uzsvaru uz izdzīvošanu pirmo trīs dienu laikā.
"Valsts pasaka saviem iedzīvotājiem – 72 stundas ir tas, ko katram iedzīvotājam ir jāspēj izturēt pašam. Valstij būs vajadzīgas šīs 72 stundas kā minimums, lai atgūtu kontroli kādā krīzes situācijā, piemēram, pazūd elektrība.
Svarīgi ir drukāti materiāli, – kad katram mājās ir buklets, kuru viņš var atvērt un apskatīties, kas ir jāsagatavo, lai parūpētos par sevi un tuvākajiem. Kam ir jābūt šajā mugursomā līdzi. Kādus medikamentus ņemt.
Zviedrija, kad aizsūtīja šo bukletu uz mājsaimniecībām, daudzi bija ļoti pārsteigti, teica – kas notiek, vai tad mēs gatavojamies karam?
Taču svarīgākais – un šādas šūmēšanās sabiedrībā ir pozitīvas, tās daudziem liek izkāpt no komforta zonas un saprast, ka kaut kas tāds var notikt," paziņoja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis.
Nāksies piedalīties
Aizsardzības plānos grasās iesaistīt gan nevalstiskas organizācijas, gan privāto sektoru. Tiesa, brīvprātīgo pagaidām nav daudz.
"Mums bija arī lieliska tikšanās ar privāto kompāniju, kurai ir daudz buldozeru, kura nodarbojas ar ceļu būvi, kura saka – mēs esam gatavi nākamajās mācībās piedalīties un palīdzēt jums sagatavot aizsardzības fortifikācijas būves. Arī gribam zināt, kā tas notiek, un kā mums rīkoties krīzes laikā. Šis ir ļoti labs visaptverošas valsts aizsardzības piemērs," pastāstīja Staķis.
Drošības jautājumu pētnieks Jānis Bērziņš norāda, ka ir pagājuši tie laiki, kad aizsardzības plānošana bija tikai Aizsardzības ministrijas kompetencē, un mūsdienu kari pavisam nelīdzinās Otrajam pasaules karam vai karam Vjetnamā.
"Un šajos (mūsdienu) karos sabiedrībai ir ļoti liela nozīme. Cilvēkiem jāņem vērā, ka viņiem arī jāpiedalās," norāda Bērziņš.
Latvijas aizsardzības stratēģijas galvenais mērķis ir savaldīt un aizkavēt pretinieku.
"Mēs nevaram likt tik lielus spēkus pretim, bet varam mācīties no tām taktikām, kas jau ir daudzās valstīs pārbaudītas – mazas teritoriālas vienības, kas spēj aizturēt pretinieku, neļaujot viņam izvērsties, un, protams, mūsu NBS kā mobila spēcīga vienība, kas var dot visaptverošu triecienu," paziņoja Staķis
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pasaules militārā spēka reitingā Global Firepower Latvija atrodas 105. vietā no 137 (vēl pirms diviem gadiem valsts ieņēma 103. vietu). Tuvāko kaimiņu vidū zemāk atrodas tikai Igaunija (112. vieta).