RĪGA, 7. novembris – Sputnik. ES līderiem pēc iespējas ātrāk jāvienojas sakarā ar jauno septiņu gadu budžetu, taču šim nolūkam ir nepieciešams izlīgums starp naidīgi noskaņotajām budžeta ciltīm, raksta Politico.
Līdz šī gada beigām ES valstu vadītāji grasījās panākt vienošanos par budžetu 1,13 triljonu eiro apmērā 2021.-2027. gadam, kas izriet no Eiropas Komisijas projekta. Taču dziļās domstarpības tik jūtīgos jautājumos, kā budžeta apmērs, izmaksu samazinājums, Brexit un Eiropas Komisijas darba uzsākšana, noveda pie tā, ka pārrunu datumu pārcēla uz nākamo gadu, kā rezultātā jaunas budžeta programmas varētu nesākt darbu laicīgi.
Dažas ES dalībvalstis aicina bloka kaimiņus atlikt malā domstarpības un vienoties nākamā gada sākumā. Taču atsevišķi diplomāti ir pārliecināti, ka dziļo pretrunu dēļ vienošanos būs iespējams panākt pēdējā brīdī – 2020. gada beigās, kad Eiropas Padomes vadībā nostāsies Vācija.
Budžeta kauja ir viena no bargākajām Briselē. Tā ir sarežģīta spēle: valstis var būt sabiedrotie lauksaimniecības subsīdiju jautājumos, taču izrādīties dažādās barikāžu pusēs budžeta apjoma vai reģionālās attīstības finansējuma jautājumos.
Lūk, galveno alianšu apraksts.
Hanzas līga, jeb 1% klubs
Austrija, Dānija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija, kuras mēdz dēvēt par "Hanzas līgu", aicina taupīt uz budžeta rēķina. Tās vēlētos samazināt budžetu, kuru piedāvājusi Eiropas Komisija, un samazināt tā izmaksas līdz 1% no ES IKP. Tāpat tās uzstājas par savu budžeta iemaksu samazinājumu, neraugoties pat uz gaidāmo Brexit.
Tās piedāvā tērēt vairāk zinātniskiem pētījumiem un migrācijas atbalstam, savukārt lauksaimniecībai un kohēzijas programmām – mazāk.
Vai tās gūs uzvaru, ir atkarīgs no Berlīnes, visietekmīgākā šīs alianses locekļa un lielākā budžeta sponsora. Eiropas Padomes oktobra samita laikā Vācija jau nodemonstrēja "lokano" pozīciju sakarā ar budžeta apmēru.
Beļģija, Somija un Īrija neietilpst šajā klubā, taču vēlētos tērēt mazāk par Eiropas Komisijas piedāvātajiem 1,11% no IKP.
Kohēzijas draugi
Šajā grupā ietilpst 17 valstis: Bulgārija, Horvātija, Čehija, Kipra, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Malta, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Spānija. Grupas mērķis – atstāt līdzšinējā līmenī reģionālās attīstības finansējumu.
"Kohēzijas draugi" – tā ir oficiāla grupa, kura skaitās kā viena no ietekmīgākajām budžeta pārrunās. Tā ietekmējusi arī iepriekšējo ES septiņu gadu budžetu.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas piedāvājumu, tādas valstis, kā Polija un Igaunija, pazaudēs aptuveni ceturto daļu attīstības budžeta, salīdzinot ar iepriekšējo septiņu gadu periodu. turklāt Somija piedāvājusi samazināt Kohēzijas fonda izmaksas atbalsta lauksaimniecība labad. "Kohēzijas draugi" atgādina, ka gatavība maksāt par nevienlīdzības samazinājumu starp valstīm ir ierakstīta ES līgumos.
Taču arī pašā grupā pastāv nesaskaņas: dažas valstis ir gatavas izmaksu samazinājumam no Kohēzijas fonda, ja nabadzīgāko reģionu finansējums paliks līdzšinējā līmenī.
1,11% klubs
"Kohēzijas draugu" grupā ietilpst apakšgrupa, kurā ir astoņas valstis, – Horvātija, Itālija, Lietuva, Malta, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Spānija, – kura tiecas pie tā, lai budžeta izmaksu apjoms būtu vienāds vizmas ar Eiropas Komisijas piedāvātajiem 1,11% no IKP.
Dažām no šīm valstīm 1,11% ir ideāls skaitlis, citas uzskata to par minimumu, kuru ir gatavi pieņemt, taču vēlētos to palielināt, un ir gatavas tā dēļ cīnīties ar "taupīgo piecinieku".
Vēl dažas valstis uzreiz paziņoja, ka 1,11% tām ir par maz: Igaunija un Ungārija pieprasa palielināt izmaksas līdz 1,16%, savukārt Portugāle ir gatava kompromisam starp 1,11% un 1,3%.
Fermeru draugi
Lielākā daļa ES valstu – Austrija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Horvātija, Igaunija, Francija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija un Malta – raizējas par lauksaimniecības likteni. Šī grupa, kuru vada Francija, grasās saglabāt subsīdijas fermeriem līdzšinējā līmenī.
Lauksaimniecības atbalsts veido 35% no visiem ES budžeta izdevumiem. Eiropas Komisija piedāvā samazināt šo skaitli līdz 28%, savukārt atbrīvojušos līdzekļus novirzīt pētījumiem, aizsardzībai un migrācijai.
Taču "fermeru draugu" spiediena ietekmē Somija piedāvāja piešķirt lauksaimniecības atbalstam no 30,5% līdz 30,9%.
Šai grupai ir atbalstītāji visās galvenajās nometnēs, kā arī, pateicoties lauksaimniecības ministriem, lobēšanas iespējas gandrīz visās ES galvaspilsētās. Taču šī koalīcija ir nevienveidīga: tā locekļiem nav vienota viedokļa par to, kas ir svarīgāks – izmaksas fermeriem vai atbalsta lauku reģioniem. Jautājums par to, vai subsīdiju apmēram ir jābūt vienādam visā ES, arī sadala grupu Austrumeiropas un Rietumeiropas pārstāvjos.
Demokrātijas piekritēji
Tā nav oficiāla grupa, taču dažas valstis – Dānija, Somija, Francija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija – liek saprast, ka neatbalstīs budžeta projektu, ja finansējuma sadalījums tajā netiks saistīts ar tiesību augstākās varas principa cieņu.
Šīs grupas locekļi ir bagātas valstis, kurās vēlētāji raizējas skarā ar stāstiem par draudiem savaldīšanas un pretsvaru sistēmai Austrumeiropā, kā arī par krāpšanos ar Eiropas fondiem. Šī grupa iekļauj lielākos ES budžeta donorus.
Tiem pretojas Polija un Ungārija, kuras grasās bloķēt mehānismu, pateicoties kuram ES var izbeigt valstu finansējumu, kurās neciena tiesību augstākās varas principu.
