RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Kopš 1991. gada, kad tika atjaunota neatkarība, Latvija nav sasniegusi praktiski neko: ekonomika atrodas pagrimumā, ārsti un mediķi pastāvīgi streiko zemo algu dēļ, cilvēki brauc prom, un joprojām nav atrisināts nepilsoņu jautājums. Jaunā valdība diez vai kaut ko mainīs – šim mērķim ir jābūt priekšstatam, savukārt viņi tikai atceras pagātni, aprēķina kaut kādus zaudējumus un saka, ka Krievija esot kaut ko parādā, paziņoja bijušais Latvijas ĀM vadītājs Jānis Jurkāns "Argumenti nedeļi" intervijā.
"1991. gadā valsts ieguva neatkarību un nav sasniegusi praktiski neko. Par ko var runāt, ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra sieva atvērti saņem siltu vietiņu fondā, piemēram. Un par to runā atklāti, nekautrējoties. Tikai šis ministrs sita krustā bijušo mēru par korupciju, bet viņa sieva tagad vada fondu. Neslēpts cinisms," paziņoja Jurkāns.
Pēc viņa sacītā, viņš neredz nekādas izmaiņas – nav atrisināts medicīnas, veselības aprūpes, izglītības finansējuma jautājums, skolotāji un ārsti pastāvīgi mītiņo, savukārt Ministru kabinets paziņo, ka naudas budžetā nav.
"Taču valsts budžets sastāda 8,7 miljardus eiro. Bet daļa šīs naudas aiziet bez pēdām! Trešā daļa budžeta "pazūd". Kā tas ir iespējams? Acīmredzot, ir iespējams. Paskatieties, cik cilvēku katru dienu aizbrauc no valsts. Aptuveni 50 cilvēku. Par kādu gaišo nākotni tad var runāt?" norāda Jurkāns.
Viņš uzsvēra, ka tā arī nav atrisināt masveida nepilsonības jautājums. Un kaut arī prezidents Egils Levits ir parakstījis likumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, būtībā, tas neko neatrisina.
"Jau Tautas frontes laikos tika dots solījums, ka Latvijā visiem būs vienādas tiesības. Tallinā tika parakstīts līgums par KPFSR un Baltijas republiku savstarpējo suverenitāti. Tika noteikts nulles pilsonības variants. Taču Latvijā drīzumā vienkārši sāka aizmirst par saviem solījumiem. Arī šodien valstī ir pietekami daudz nepilsoņu. Problēma paliek," pateica Jurkāns.
Saistībā ar attiecībām ar Krieviju arī nav manāmi pozitīva progresa, norādīja Jurkāns.
"Dialogi notiek, bet kādi? Viss, kas ir slikti Krievijai, mums ir labi. Mēs pastāvīgi aprēķinam kaut kādus zaudējumus un runājam par to, cik Krievija mums ir parādā. Politiķi labi zina pagātni, bet lai būvētu kaut ko jaunu politikā, ir jābūt kaut kādam priekšstatam. Pagaidām kardinālu pārmaiņu attiecībās ar Krieviju es neredzu. Nav…" nobeigumā sacīja bijušais ministrs.
Atgādināsim, ka 2015. gada novembrī Baltijas valstu Tieslietu ministriju vadītāji parakstīja sadarbības memorandu, kurš paredz koordinētu darbību prasību izvirzīšanā Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" atlīdzināšanu.
Latvijas varasiestādes sākumā novērtēja padomju laikos radītos zaudējumus 185 miljardu eiro apmērā, pēcāk Latvijas komisija palielināja šo summu līdz 300 miljardiem eiro. Igaunijas "rēķina" summa nav zināma. 2016. gada beigās republikas ĀM raksturoja kā "nesaprātīgu" pretenziju piestādīšanu Krievijai par padomju pagātni, taču 2017. gada pavasarī pie varas nākusī valdība solījās turpināt līdzekļu piedziņas kampaņu.
Krievija kā PSRS tiesību mantiniece kategoriski nepiekrīt šādam jautājuma uzstādījuma. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka Latvijas prasības par milzīgo kompensāciju padomju pagātnes dēļ izvirza "slimi cilvēki ar neārstējamu psihi."
