RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Vērienīgā Latvijas mehanizācijas plāna koncepcijā tika iekļauts mērķis iesaistīt vietējo industriju. Jeb bija plānots, ka Lielbritānijas lietoto bruņutehniku iemācīsies remontēt Latvijā. Taču, kā tiek norādīts Latvijas Televīzijas raidījumā De facto, iecere patlaban ir izgāzusies. Tehniku joprojām nosūta remontēt uz turieni, no kurienes to ir piegādājuši, raksta Tvnet.lv.
Pirms pieciem gadiem Latvijas un Lielbritānijas valdības vienojās par 123 britu armijas lietoto, BAE Systems izstrādāto kaujas bruņumašīnu CVR(T) piegādi. Anglija apņēmās bruņumašīnas atjaunot un aprīkot pirms nosūtīšanas uz Latviju.
Savukārt Latvijā plānoja novest līdz minimumam atkarību no ārzemju piegādātājiem, un tehnikas bojājumu gadījumā remontēt tos vietējos uzņēmumos. Bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsvēra, ka tas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku princips – iesaistīt Latvijas uzņēmējus, lai attīstītu valsts militārās ražošanas kompleksu.
Taču ir zināms, ka kopš laika, kad 2016. gadā bruņumašīnas CVR(T) nonāca Latvijas armijas bruņojumā, augstākā līmeņa remontdarbus Latvija tā arī nav veikusi. Kareivji pašu spēkiem apkalpo bruņutehniku, taču nespēj veikt liela mēroga remontu. Lai patiešām salabotu tehniku, jāvēršas pie britu uzņēmuma – piegādātāja. Princips ir pārkāpts.
Kaut kas aizgāja greizi
Tāpat tiek norādīts, ka sākumā Latvijas Aizsardzības ministrija palūdza uzņēmumu BAE Systems, lai tas līdz 2016. gada beigām izvēlas Latvijas uzņēmumu, kurš nodrošinātu bruņutehnikas remontu. Taču BAE Systems ar izvēli nesteidzās. Visbeidzot, 2018. gada jūlijā tika noslēgts līgums par potenciālo sadarbību ar "Auto Kada" grupas uzņēmumu "Zemgales remonta centrs" (ZRC).
Taču atkal kaut kas aizgāja greizi: uzņēmuma finanšu direktors Ivars Ozoliņš norādīja, ka ZRC praktiski neveic nekādus bruņumašīnu remontus.
Aizsardzības ministrija turpina sapņot par to, lai Latvijas uzņēmumi uzsāktu lietotās bruņutehnikas remontdarbus. Taču pagaidām Latvijas bruņumašīnu atjaunošanu veic Lielbritānijā.
Šajā fonā kā fantastika skan reiz Ventspils mēra Aivara Lemberga sacītie vārdi par to, ka Latvijai jāattīsta sava militārā industrija un jātiecas iekļūt oficiālo NATO militārās tehnikas piegādātāju sarakstā. Turklāt iekļūt tajā, lai ieņemtu Somijas un Izraēlas vietu, kas piegādā aliansei militāro tehniku.
Pēc Lemberga domām Latvija varētu izvērst nopietnākas ražotnes. Tikai NATO neuzskata par nepieciešamu uzturēt industriju valstī tā, kā to savulaik darījis PSRS. Kā arī, visticamāk, negrasās ielaist Latviju savā biznesa aliansē, sūrojās Lembergs.
Par kādu ražošanu var būt runa, kad Latvija turpina iepirkt Eiropas lietotos militāros graustus. Un labo tos speciālisti no Lielbritānijas vai pat kaimiņu Igaunijas.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Loģistikas bataljons noslēdzis līgumu par kāpurķēžu tehnikas apkalpi un remontu ar Igaunijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumu Milrem LCM. Vietējie uzņēmumi, kuri būtu gatavi ar to nodarboties, tā arī netika atrasti.
