Nesen aģentūra LETA izplatīja informāciju par to, ka Latvijas karavīriem mācību laikā neplāno aizliegt lietot… personīgos mobilos telefonus. Jūs vēl būtu viņiem spēļu konsoles izdalījuši! Jūs varat iedomāties – pienāk laiks doties uzbrukumā, komandieris paceļ karavīru sastāvu no ierakumiem, kamēr puse ierakumos sēdošo pabeidz rakstīt īsziņas vai publicēt fotogrāfijas Instagram, vai arī vispār nedzird pretinieka tanku, jo ausis aizbāztas ciet ar austiņām.
Tikmēr dažas citas valstis, tostarp Kanāda un Krievija, aizdomājušās par to, lai aizliegtu saviem karavīriem dienesta laikā vispār lietot mobilos. Krievijas prezidents parakstīja likumu, kurš aizliedz karavīriem nodot medijiem un publicēt Internetā datus par sevi un saviem dienesta biedriem.
Saskaņā ar likumu, karavīriem aizliegts dienesta laikā ņemt līdzi tehniskos līdzekļus, kuri ļauj ar Interneta palīdzību izplatīt audio-, foto- un videomateriālus, kā arī ģeolokācijas datus.
Latvijas armijā atsaucas uz to, ka pie katra karavīra uzraugu klāt nenoliksi. Tāpēc paļaujas uz drošības instruktāžu, kuram jāliek rimties sīkrīku cienītājiem. Jo ienaidnieks var sociālajos tīklos bez jebkādām grūtībām noteikt jebkura karavīra un oficiera atrašanās vietu, un līdz ar to arī viņa karavīru vienības atrašanās vietu. Sevišķi, ja fotogrāfija ar NATO tanku tiek papildināta ar attiecīgu aprakstu, vienības nosaukumu un komandiera uzvārdu. Esmu pārliecināta, ka parādīsies speciālas lietotnes, un līdzīgi tam, kā šodien uz kartes tiek attēloti automobiļu sastrēgumi, rīt varēs sekot līdzi tehnikas pulcēšanās vietas, lai zinātu uz kuru debespusi jāskrien.
Armijā iet jaunieši. Un te viss ir visnotaļ ielaists. Nesen pieredzējis pedagogs Pēteris Rengelis "Latvijas Avīzē" sūdzējās, ka pasniegt tehnikumos un skolās neesot iespējams, jo skolēni neklausās, bet gan sēž mobilajos telefonos un ausis ar austiņām aizbāzuši.
No otras puses skatoties, šobrīd taču notiek hibrīdais karš. Varbūt tieši pretēji, visām vienībām jābūt līdz zobiem bruņotiem ar sīkrīkiem. Pirmkārt, var izplatīt dezinformāciju. Otrkārt, var notriekt dronus un izvest no ierindas citu tehniku ar jutīgu elektroniku. Un pats galvenais – var nemitīgi ņirgāties par pretinieka armiju. Apsaukāt par pērtiķiem un zemes tārpiem pretinieku komandierus. Izplatīt viltus ziņas līdzīgi "Frontes komandierim ir vēdergraizes, uzbrukums tiek pārcelts uz vakarpusi".
Ar mobilo un planšeti pirmām kārtām varētu aprīkot karavīrus-uzturlīdzekļu parādniekus. Lieta tāda, ka nesen Latvijas valdība atbalstīja likumprojektu, kurš aizliedz uzturlīdzekļu parādniekiem iegādāties un nēsāt šaujamieročus.
Tikmēr dīvānu karaspēki – mūsdienu kara kaujas avangards – jau sen un veiksmīgi ir bruņoti ar nepieciešamo tehniku un rosina nepārtrauktas kaujas. Tad rodas jautājums: vai mums mūsdienu attīstības posmā ir nepieciešami kaut kādi citi karaspēku un ieroču veidi? Priekš kam tie milzīgie dzelži, raķetes un haubices? Dod mums bruņas caursitošas īsziņas, fragmentētas Facebook publikācijas, masveida iznīcināšanas mēmes un gegus!
