RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja, ka ieteiktu prezidentei Kersti Kaljulaidai nebraukt uz Maskavu 9. maijā un piedalīties Uzvaras dienas svinībās, ja viņa saņems uzaicinājumu no Krievijas. Tāpat viņš paziņoja, ka arī KF pagaidām nav atbildējusi uz ielūgumu Vladimiram Putinam apmeklēt Tartu 2020. gadā.
Radiostacijas Vikerraadio intervijā Reinsalu, kurš pats ir persona non grata Krievijā viņa rusofobās pozīcijas dēļ, paziņoja, ka lēmums sakarā ar vizīti, protams, ir jāpieņem valsts vadītājai, taču viņš uzstājas pret šādu vizīti, jo Krievija neatzīst, ka PSRS savulaik "okupēja" Igauniju.
"Un tieši tāpēc es ārkārtīgi skeptiski izturos pret to, ka mums ir jāizskata šī vizīte valsts vadītāja līmenī, gadījumā, ja šis ielūgums tiks saņemts. Iepriekš šādi lēmumu valsts vadītāju līmenī bijuši dažādi, un tie bija atkarīgi no tā brīža apstākļiem. Bez šaubām, pastāv nepieciešamība ļoti rūpīgi izanalizēt un izvērtēt situāciju, jāuzklausa viedokļi valsts un parlamenta līmenī. Beigu beigās šis lēmums ir jāpieņem prezidentei, bet es izturētos pret to ļoti piesardzīgi," pateica Reinsalu.
Pagaidām nav zināms, vai ir iespējama Kersti Kaljulaidas piedalīšanās pasākumos, kuri ir veltīti Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienai. Igaunijas prezidenta kancelejā iepriekš paziņoja, ka pagaidām nav saņēmuši oficiālu ielūgumu ierasties Maskavā 9. maijā. Reinsalu apstiprināja, ka šobrīd ĀM nenotiek nekāda gatavošanās Kaljulaidas vizītei uz Maskavu.
Tāpat Reinsalu paziņoja, ka Tallina pagaidām nav saņēmusi atbildi uz Kaljulaidas ielūgumu KF prezidentam Vladimiram Putinam piedalīties somugru valstu samitā Tartu 2020. gadā. Viņš norādīja, ka KF vēstniecības darbinieki interesējušies par to, vai prezidenta laineris spēs nosēsties Tartu lidostā.
"Taču iespējamo tehnisko gatavošanos nedrīkst izskatīt kā to, ka vizītei dota pozitīva atbilde. Tik lielu valstu līderi parasti pieņem lēmumus par braucieniem pēdējā brīdī, un tā var notikt arī šoreiz," norādīja Reinsalu.
Taču viņš neizslēdza iespēju, ka Tartu var ierasties kāds cits Krievijas valsts varas pārstāvis, kā tas bija 2016. gadā Somijā.
Baltijas valstis uzskata, ka no 1940. līdz 1991. gadam tās okupēja PSRS. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministrijas iepriekš uzstājās pret salūtu Maskavā par godu Baltijas valstu atbrīvošanai.
Krievija kā PSRS tiesību mantiniece kategoriski neatzīst tā dēvēto "padomju okupāciju". Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka Latvijas prasības par milzīgo kompensāciju padomju pagātnes dēļ izvirza "slimi cilvēki ar neārstējamu psihi."
