RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Igaunijā nosauca par "slimīgu fantāziju kalngaliem" dažus apgalvojumus, kas izskanēja "apaļā galda" ietvaros par tēmu "V.Putina Ziemeļu straume 2: caurule un tās patiesā cena Eiropai", kura organizācijā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts no Igaunijas Svens Miksers.
Krievijas diplomātiskā misija Igaunijā konstatēja, ka līdztekus pozitīvajiem signāliem no vairākām Eiropas galvaspilsētām Igaunijas atbildīgie pārstāvji spēruši virkni nedraudzīgu soļu.
"Nākas konstatēt jebkādu vērā ņemamu pārmaiņu trūkumu. Pietiekami daiļrunīgs ir 22.oktobrī Eiropas Parlamentā aizritējušā "apaļā galda" piemērs par tēmu "V.Putina Ziemeļu straume 2: caurule un tās patiesā cena Eiropai", kura organizācijā aktīvi piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts no Igaunijas S.Miksers. No jauna izskanēja nepamatotas Krievijas apsūdzības. Galvenās tēzes neizcēlās ar īpašu novatorismu: ZS2 padara Eiropu ievainojumu politiskās šantāžas priekšā, būtiski kaitē ekoloģijai un – tie jau ir slimīgas fantāzijas kalngali – saistīta ar "ieslodzīto vergu darba" izmantošanu Krievijā," teikts Krievijs vēstniecības paziņojumā.
Diplomāti atzīmēja, ka Svens Miksers tamlīdzīga pasākuma organizācijas vietā varētu daudz lietderīgāk izmantot savu enerģiju, ņemot vērā Eiropā saskatāmās labvēlīgās pārmaiņas. To starpā var minēt Dānijas atļauju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" izbūvei valsts ūdeņos un Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīti Budapeštā, kur tika konstatēts, ka Ungārijas dalība ES un NATO neizslēdz politiskas sadarbības iespēju ar Krieviju. Tāpat puses apstiprināja vēlmi attīstīt savstarpēji izdevīgus ekonomiskos sakarus tirdzniecības un investīciju jomā. "To spilgti apliecina vairākus miljardus vērto līgumu parakstīšana par Krievijas energonesēju piegādēm Ungārijai, mijiedarbības paplašināšana atomenerģētikas jomā," uzsvēra vēstniecība.
"Ziemeļu straume 2"
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas. No minētajām valstīm kompānijai Nord Stream 2 AG, "Ziemeļu straume 2" operatoram, bija atlicis saņemt būvdarbu atļauju tikai no Dānijas.
Pirmais pieteikums maršrutam, kas šķērsoja Dānijas teritoriālos ūdeņus, tika iesniegts 2017. gada aprīli. Otrais pieteikums alternatīvam maršrutam Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā uz ziemeļrietumiem no Bornholmas salas tika iesniegts 2018. gada augustā.
Dānijas vilcināšanās piespieda Nord Stream 2 AG iesniegt valsts regulatoram trešo pieteikumu "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem – tagad Dānijas EEZ uz dienvidiem no Bornholmas salas, aiz Dānijas teritoriālo ūdeņu robežām. Martā Dānijas valdība lūdza kompāniju izskatīt tieši šo variantu.
Maskava vairākkārt uzsvērusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir tikai un vienīgi ekonomisks projekts – tēze par iespējamiem enerģētiskiem draudiem Eiropai neiztur nekāda veida kritiku. Gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija, tieši pretēji, ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās gāzes apgādes drošumu patērētājiem. Turklāt gaišzilās degvielas piegādes izmaksas samazināsies - "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks, nekā caur Ukrainu.
