RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Latvijā briest pareizticīgās baznīcas šķelšanās – Tieslietu ministrija oficiāli reģistrējusi Latvijas pareizticīgo autonomo baznīcu Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā (LPAB) – Latvijas pareizticīgajai baznīcai Maskavas patriarhāta jurisdikcijā (LPB) paralēlu struktūru. Agrāk LPB bija vienīgā likumgā pareizticīgā organizācija Latvijā.
Kad parādījās baumas par to, ka LPAB ir reģistrācijas stadijā, Sputnik Latvija apjautājās Latvijas Krievu savienības priekšsēdētājam Miroslavam Mitrofanovam, kāda ir stāsta vēsture un kāpēc tamlīdzīgs solis sperts tieši tagad.
Igaunijas pēdās
Mitrofanovs atgādināja, ka latviešu nacionālisti jau 90.gadu sākumā pieprasīja paralēlas pareizticīgās struktūras reģistrāciju Konstantinopoles pakļautībā – kā Igaunijā.
Tur Igaunijas pareizticīgā baznīca Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā saņēmusi savā rīcībā gandrīz visas baznīcas un citus īpašumus, kas pirmskara gados piederēja pareizticīgajai baznīcai. Tas novedis pie milzīga konflikta ar Igaunijas pareizticīgo baznīcu Maskavas patriarhāta jurisdikcijā.
"Tika zaudēts daudz laika, kļuva nelietojamas daudzas baznīcas ēkas, tāpēc ka nebija neviena, kam tās uzturēt kārtībā. Vienai baznīcai bija formālā reģistrācijai, otrai – visi baznīcēni.
Pēc tam izdevās sakārtot attiecības, un Maskavas patriarhāta baznīca ieguva iespēju izmantot ēkas, kas formāli pieder Konstantinopoles patriarhāta baznīcai," atgādināja Mitrofanovs.
Savstarpēji izdevīga sadarbība
Pēc viņa domām, Latvijā vēsture aizgājusi pa citu ceļu, jo LPB jau kopš padomju laikiem bija ciešāk saistīta ar varas eliti. Tāpēc īpašumu saņēma LPB, turklāt ne tikai baznīcu ēkas, bet arī zemi Rīgas centrā.
Mēģinājumi reģistrēt autonomas pareizticīgo kopienas turpinājās gan 90., gan 2000.gados, taču latviešu elite tos noliedza – mijiedarbība ar pareizticīgajiem to pilnībā apmierināja.
"Latvijas pareizticīgā baznīca nelīda nekādos politiskajos jautājumos, retumis aģitēja par valdošajām partijām, taču pārlieku neaizrāvās. Viņi vienkārši turējās malā no asām politiskajām problēmām un nekad neko neteica par krievu valodas un krievu izglītības jautājumiem. Viņi ieturēja milzu distanci no šiem draudzei svarīgajiem jautājumiem un aprobežojās ar reliģisko darbību.
Bet valdošās partijas nodrošināja aizliegumu citu baznīcu reģistrācijai," pastāstīja politiķis.
Baznīca – cīņas lauks
Viss mainījs pēc 2014.gada, kad šķita: daudzās jomās, arī reliģiskajos jautājumos valda cīņa. Ukrainā tas noveda pie vardarbības, Ukrainas neatkarīgās pareizticīgās baznīcas piekritēji uzbruka Ukrainas pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta jurisdikcijā baznīcēniem un mācītājiem un atņēma baznīcas.
Savukārt Latvijā sarosījās nacionālistiskie spēki, kas labprāt redzētu pareizticīgo kopienu Konstantinopoles paspārnē, jo uzskata, ka tas nāks par ļaunu Krievijas ietekmei.
"Bija pat publicēti specdienestu pārskati par to, ka baznīca, sak, esot viens no Krievijas hibrīddraudu instrumentiem, lai arī LPB vienmēr ir turējusies malā no visām Krievijas darīšanām," uzsvēra Mitrofanovs.
Solis šajā virzienā – nodzīvojuma laika ierobežojumu ieviešana LPB: tagad tajā var strādāt tikai Latvijas pilsoņi, kuri nodzīvojuši valstī vismaz desmit gadus. Lēmumu Saeima steigšus pieņēma 6.jūnijā bez LPB iebildumiem.
Cīņa par nekustamajiem īpašumiem
Tagad sperts nākamais loģiskais solis – autonomās pareizticīgās baznīcas reģistrācija Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā.
"Tīri taktisku apsvērumu dēļ šī baznīca cieši sadarbojas ar labējiem politiķiem.
Var pieļaut, ka tuvākajos gados var sākties cīņa par nekustamajiem īpašumiem," uzskata politiķis.
Iepriekš vēstīts, ka nākamo soli LPAB varētu spert 18.novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas dienā.
