RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Ziemeļvalstu ministru padome paziņojusi par nodomu palielināt finansējumu krievvalodīgajiem medijiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ar mērķi padzīt no Baltijas valstīm Krievijas plašsaziņas līdzekļus. Tuvāko divu gadu laikā cīņai ar "atkarību no KF mediju satura" tiks atvēlēti 297 tūkstoši dolāri.
Šie plāni, ņemot vērā pretestību, kas jau ilgus gadus vērojama gan Baltijas valstīs, gan Rietumeiropā, liecina par konkrētu politiku Krievijas mediju aspektā, sarunā ar Sputnik Latvija pauda Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents, Starptautiskās žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis.
"Krievijas mediju augošā ietekme Baltijas valstīs neatbilst mediju interesēm, kuri atspoguļo noteiktu valsts politisko spektru," atzīmēja Šafirs.
Taču, ja cilvēki Baltijas valstīs, Skandināvijā, Rietumeiropā vēlas saņemt alternatīvu informāciju, viņi to tik un tā saņems, uzsvēra eksperts.
Baltijas valstu valdības, pazīstamas ar savu Krievijai naidīgo noskaņojumu, turpina uzbrukumus Krievijas medijiem un rada grūtības to darbā. Piemēram, Latvijā jūlijā tika bloķēts starptautiskajai ziņu aģentūraio "Rossija segodņa" piederošais portāls Baltnews.lv. Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas domām, vietne it kā apdraudot Ukrainas teritoriālo vienotību, neatkarību un suverenitāti. Tagad Baltnews.lv darbiniekiem draud kriminālatbildība Latvijas teritorijā.
Lietuva mēģināja bloķēt portālu Sputnik Lietuva, tā galvenais redaktors Marats Kasems tika izraidīts ārpus republikas aizbildinoties ar "nacionālo apdraudējumu". Varasiestādes aizliegušas žurnālistam iebraukšanu valstī uz pieciem gadiem.
