Baltijas valstīm solīja piešķirt naudu krievvalodīgiem medijiem

© Sputnik / Владимир Федоренко / Pāriet pie fotobankasМикрофоны журналистов
Микрофоны журналистов - Sputnik Latvija
Ziemeļvalstu Ministru padome, kurā ietilpst Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Islandes pārstāvji, plāno piešķirt naudu krievvalodīgiem medijiem Baltijas valstīs, lai izstumtu Krievijas medijus.

RĪGA, 29. oktobris — Sputnik. Ziemeļu valstu ministru padome, kas finansē krievvalodīgos medijus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā kopš 2015. gada, paziņoja, ka krievvalodīgo mediju finansēšana šajās valstīs tiks palielināta, lai samazinātu atkarību no Krievijas medijiem, vēsta RIA Novosti. Līdz 2022. gadam šai jomai tiks piešķirti 297 tūkstoši dolāru.

Organizācija, kurā ietilpst parlamentārieši no Islandes, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas, tāpat plāno izstumt Krievijas masu medijus no Baltijas valstīm.

Флаги у штаб-квартиры ОБСЕ в Вене - Sputnik Latvija
EDSO uzzināja, kā Latvijā aizvāc nevēlamos medijus

"Krievvalodīgās minoritātes Baltijas valstīs arvien vairāk ir atkarīgas no Krievijas medijiem. Ņemot vērā valodas minoritāšu sociālo integrāciju, tā ir satraucoša tendence. 28. oktobra sēdē komiteja apsprieda Baltijas mediju atbalsta programmu un nolēma piešķirt nedaudz vairāk par 2 miljoniem Dānijas kronu (ap 300 tūkstošiem ASV dolāru) līdz 2021. gada beigām, teikts organizācijas ziņojumā.

Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāre Paula Lehtomeki informēja, ka "atbalstīt iniciatīvas Baltijas valstīs, kas veicina krievvalodīgo minoritāšu līdzdalību Baltijas jūras reģiona sociālajā attīstībā," ir ziemeļu reģiona interesēs.

Organizācijas ziņojumā norādīts, ka finansējums tiks piešķirts, pamatojoties uz "augstvērtīgas žurnālistiskās produkcijas pieteikumu" pamata Latvijā, Lietuvā un Igaunijā krievu valodā. Šīs iniciatīvas mērķis ir "atbalstīt krievvalodīgo iedzīvotāju integrāciju vietējā sabiedrībā", kā arī sniegt "iespēju krievvalodīgajiem aktīvi piedalīties politiskajos lēmumos, diskusijās un debatēs".

Kā apspiež medijus Baltijas valstīs

Jāatzīmē, ka Baltijas valstu varas vairākkārt ir traucējušas Krievijas mediju darbu.

Телевизор - Sputnik Latvija
Kā Latvijā iekasēs televizoru nodokli: Holandes pieredze

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) trīs reizes apturēja Krievijas kanāla "Rossija RTR" translāciju Latvijas teritorijā. Padomes locekļi saskatīja RTR ēterā "kara propagandu" un informēja par to Eiropas Komisiju. Pirmajā reizē, 2015. gadā, RTR aizliedza uz trīs mēnešiem, otru reizi, 2016. gadā, - uz pusgadu, un trešo reizi šogad – arī uz trīs mēnešiem.

2019. gada vasarā Sputnik Lietuva redaktors Marats Kasems tika aizturēts Viļņas lidostā. Aizbildinoties ar "nacionālās drošības apdraudējumu", viņam liegts ierasties valstī piecus gadus. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", RT un Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana uzsvēra, ka Krievijas medijiem ir gandrīz neiespējami strādāt Baltijas valstīs: darbiniekus izsauc specdienesti, nopratina un izseko.

Pirms tam Lietuvas konservatīvās partijas pārstāvji Seimā norādīja, ka esot jāpārbauda Sputnik Lietuva darbība un jāaizliedz piekļuve vietnei valsts teritorijā – viņuprāt, Sputnik materiālos esot izkropļota Lietuvas politikas realitāte, tostarp arī tā saucamo lietuviešu "partizānu" vēsture. Pie tam konservatoru partija vienmēr ir izcēlusies ar rusofobu pozīciju un kritiskiem izteikumiem pret Maskavu.

Студия радио Sputnik в Экспофоруме на Санкт-Петербургском международном экономическом форуме 2017 - Sputnik Latvija
Guardian atvainojusies Sputnik par apsūdzībām nepatiesu ziņu izplatīšanā

Iepriekš informāciju aģentūras BNS un LETA vienpusējā kārtībā un bez iemeslu paskaidrošanas lauza līgumus ar Sputnik Igaunija, Sputnik Latvija un Sputnik Lietuva portāliem. Pēc tam, 2017. gada janvāra beigās, Lietuvas Sputnik redakcija saņēma vēstuli no ziņu aģentūras BNS vadītāja Tomasa Balžaka, kurā viņš paziņoja, ka viņa resurss "lauž līgumu par informācijas materiālu piegādi aģentūrai". Jebkādas detaļas par to, kādēļ komercaģentūra pieņēma šādu lēmumu un vai tā bija politiski motivēta, netika sniegtas.

Baltijas valstu valdība jau vairākkārt likusi šķēršļus Krievijas mediju darbībai, turklāt KF Ārlietu ministrija pievērsa uzmanību Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nepārprotami koordinētajai rīcībai šajos jautājumos. Resors uzsvēra, ka Krievijas žurnālistu apspiešanas gadījumi Baltijas valstīs uzskatāmi rāda, ko vērti ir demagoģiskie apgalvojumi par Viļņas, Tallinas un Rīgas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала