RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Ziemeļu padome palielinās krievvalodīgajiem medijiem paredzēto finansējumu Baltijas valstīs, lai cīnītos pret "atkarību" no Krievijas mediju satura šajās valstīs.
Tāpar organizācija, kurā pārstāvēti Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas parlamenti, plāno padzīt Krievijas plašsaziņas līdzekļus no Baltijas valstīm, vēsta Sputnik Lietuva.
"Baltijas valstu krievvalodīgās minoritātes aizvien vairāk ir atkarīgas no Krievijas mediju stura. Ņemot vērā valodu minoritāšu sociālo integrāciju, tā ir satraucoša ziņa," organizācijas paziņojumu citēja RIA Novosti.
Iniciatīvas atbalstam plānot piešķirt mazliet vairāk nekā divus miljonus Dānijas kronu (aptuveni 267 707 eiro) līdz 2021.gada beigām.
Ziemeļvalstu ministru padomes ģenerālsekretāre Paula Lehtomēki atklāja, ka "Ziemeļu reģiona interesēs ir atbalstīt iniciatīvas Baltijas valstīs, kas veicina krievvalodīgo minoritāšu dalību Baltijas jūras reģiona valstu sociālajā attīstībā".
Plānots, ka finansiālo palīdzību saņems "augstas kvalitātes žurnālistiskā produkcija" Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Pēc struktūras domām, tas palīdzēs krievvalodīgajiem ātrāk integrēties vietējā sabiedrībā un aktīvāk piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.
Atsevišķu finansējumu jau saņem Igaunijas sabiedriskā televīzija ETV krievvalodīgā telekanāla ETV+ vajadzīgām. Finansiālo palīdzību krievvalodīgie mediji Lietuvā, Latvijā un Igaunijā saņem no 2015.gada.
Krievijas mediju un žurnālistu stāvoklis Baltijas valstīs
Krievijas mediji un žurnālisti regulāri saskaras ar uzbrukumiem un spiedienu no Baltijas valstu vadības puses. Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš atzīmēja, ka acīmredzamas ir šo valstu koordinēta darba pazīmes Krievijas mediju diskreditācijas kampaņā.
Piemēram, šī gada maijā, dažas dienas pēc prezidenta vēlēšanām Lietuvā Viļņas lidostā tika aizturēts Sputnik Lietuva galvenais redaktors, Latvijas pilsonis Marats Kasems. Viņš tika pārmeklēts un nopratināts. Galu galā viņam aizliegta iebraukšana Lietuvā uz pieciem gadiem.
Žurnālistu drošībai veltītajā EDSO pasākumā Kasems pastāstīja, ka Viļņā nekautrējas ne no kādām metodēm, lai piespiestu Sputnik Lietuva žurnālistus pārtraukt darbu, turklāt vietēji varasiestāžu izturēšanās atgādina politisko teroru.
Kasems konstatēja, ka draudi nepatīkamiem medijiem Lietuvā nāk no pašas valsts – politiķiem un sabiedriskajiem darbiniekiem aizliegts kontaktēties ar Sputnik, pie redakcijas darbiniekiem mājās nereti ierodas specdienestu pārstāvji ar pārbaudēm un "pārrunām".
