RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Starptautiskās aģentūra un radio Sputnik regulāri saskaras ar apspiešanu Baltijas valstīs, paziņoja Sputnik Lietuva galvenais redaktors EDSO cilvēktiesību sanāksmē.
Cilvēciskās dimensijas īstenošanas sanāksmē (HDIM) – Eiropas lielākajā ikgadējā cilvēktiesību un demokrātijas konferencē – piedalās 57 EDSO valstu, tās struktūru un partneru, pilsoņu sabiedrības un starptautisko organizāciju delegācijas. Kasems pastāstīja klātesošajiem par spiediena faktiem uz Krievijas medijiem Baltijas valstīs.
Žurnālists atgādināja par informācijas portāla Baltnews.lv bloķēšanu Latvijā 2019. gada jūlijā ar izdomātu ieganstu – drauds Ukrainas neatkarībai.
"Kolēģus piedraudēja saukt pie kriminālās atbildības par viņu darbu. Tas ir rupjš Latvijas Konstitūcijas, kā arī Eiropas Savienības (ES Pamattiesību harta, ES Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, ES Padomes secinājumi par mediju brīvību un plurālismu digitālajā vidē) pārkāpums. Tā varasiestādes aizsargā informatīvo telpu no nevēlamiem medijiem," uzsvēra Kasems.
Tāpat viņš pastāstīja, ka 2018. gada jūlijā Sputnik Latvija galveno redaktoru Rīgā 12 stundu garumā nopratināja Drošības policija, savukārt Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ieteica medijiem valstī neizmantot Sputnik foto saturu. "Par laimi, noformētu statusu šāda veida rekomendācijas nesaņēma," atzīmēja Kasems.
Tāpat žurnālists atgādināja, ka 2019. gada jūlijā Viļņas tiesa bloķēja portālu Sputnik Lietuva. "It kā mēs pārkāpām autortiesības. Šīs darbības pašas par sevi pārkāpj starptautiskās tiesības. Pēcāk bloķēšanu atcēla – mēs izdzēsām publikācijas, kurām it kā nebija pirmavota atļauju," paskaidroja Kasems.
"Es pats kļuvu par politiskās vajāšanas upuri, būdams Sputnik Lietuva galvenais redaktors. 2019. gada maijā man aizliedza ieceļot Lietuvā 5 gadu garumā. Tas ir nekas cits kā vien "pārdomāta Lietuvas specdienestu akcija"," paziņoja žurnālists.
Kasems norādīja, ka 2019. gada martā Krievijas mediju žurnālistus neielaida tiesas zālē uz spriedumu pasludināšanu lietā par 1991. gada notikumiem Viļņā. "Par tajā figurantiem kļuva ap 60 Krievijas pilsoņiem. Lietuvu nosodīja Eiropas Žurnālistu federācija un citas starptautiskas organizācijas," pateica Kasems.
Igaunijā valsts ierēdņiem tiešā veidā aizliegts sarunāties ar Sputnik žurnālistiem, paziņoja žurnālists klātesošajiem. "Igaunijas valdības mājaslapā publicēta valdības komunikācija pamācība. Mūs sauc par "Krievijas propagandu"," paskaidroja Kasems.
Pēc viņa sacītā, daļa Sputnik Igaunija darbinieku bija spiesta aiziet no darba dažādu iemeslu dēļ, tostarp, sabiedrības viedokļa dēļ, ka darbs Sputnik – tā ir "vilka biļete" dzīvē un Igaunijas kompetento iestāžu rekomendāciju dēļ.
