RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Diskusija par lēta darbaspēka ievešanu Latvijā no trešajām valstīm ir bezjēdzīga, uzskata Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Telekanāla RigaTV24 raidījuma "Preses klubs" ēterā viņš paziņoja, ka Ukrainas pilsoņi jau strādā valstī, kur svarīgs kļuvis jautājums par "asu darbaroku trūkumu", raksta Bb.lv.
Zeltiņš uzsvēra, ka Latvijai nāksies domāt par ārzemju strādniekiem, ja varasiestādes vispār vēlas kaut ko attīstīt valstī. Tādēļ jautājumu būtu labāk risināt šobrīd, nevis kaut kad pēc tam, kad būs par vēlu.
Tāpat Rīgas Brīvostas pārvaldnieks norādīja, ka ukraiņi jau strādā Latvijā, un tas nevienam vairs nav noslēpums. Tikai viņi to dara puslegāli. Lai mainītu situāciju, steidzami ir jāveic grozījumi likumos, lai šie cilvēki varētu nest ienākumus Latvijai. Jāizdara pavisam nedaudz – tas ir jāsaprot politiskajām partijām, kuras turpina spītēties.
"Realitāte ir tāda, ka bizness un uzņēmumi kaut kādas izejas meklē, un jau ir skaidrs, ka ukraiņi brauc. Skaidrs, ka sākumā uz Poliju, pēc tam uz puslegāla pamata pie mums," uzsvēra Zeltiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka, ja problēma netiks atrisināta, tad nekādu lielu ražotņu Latvijā nebūs nekad.
Iepriekš Ernst&Young Baltic partneris Guntars Krols brīdināja par Latvijas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, kas ir saistīts ar darbaspēka deficīta problēmu.
Viņš norādīja, ka situāciju var glābt viesstrādnieku ienākšana Latvijas darba tirgū. Lēta darbaspēka pieplūdums, sevišķi zemas kvalifikācijas profesiju segmentā, nodrošinās līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu. Ja Latvija neatvērs savu tirgu plašāk, tās ekonomika vienkārši zaudēs konkurētspēju.
Atgādināsim, ka Latvijas uzņēmēji, sakarā ar kadru trūkumu Latvijā, jau vairākus gadus ierosina mazināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas.
Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
