Politiķis ir skeptiski noskaņots arī par to, vai Kijeva izpildīs savas saistības, un uzskata Ukrainu par neuzticamu dialoga dalībnieku. Savu viedokli par Kijevas prasībām, izformēt DTR un LRT, kā arī par to, kāpēc Ukrainas valdība nespēj vai nevēlas ievērot pamieru Donbasā, Deniss Pušiļins pastāstīja intervijā portāla RIA Novosti korespondentam Jurijam Voitkevičam.
Kāpēc "Šteinmeiera formula"?
- Kā izdevās ietekmēt Kijevu un panākt "Šteinmeiera formulas" parakstīšanu?
- Ne Kijevai izdevās parakstīt – vispirms izdevās republikām. Un ar garantu – Krievijas, Francijas, Vācijas – atbalstu izdevās piespiest Ukrainu un nonākt tiktāl, ka formula bija jāparaksta. Kāpēc vajadzēja to parakstīt, nonākt pie tādiem mehānismiem? Tā bija saskaņota "Normandijas formātā" jau 2015.-2016.gadā. Pārrunu dalībnieki Minskā, Ukrainas pārstāvji apgalvoja: "Mēs neko nezinām par to formulu, mēs tajā ziņā neko nedarīsim." Protams, līdz ar to process bremzējās.
Vairākus gadus diskusijas ritēja ap šo formulu, jo pēc varas maiņas Ukrainā radās zināma cerība, ka Kijeva mainīs attieksmi pret savu Minskas protokolu ietvaros uzņemto saistību izpildi un sāksies kaut kāda kustība. Tālab, lai Ukrainas pārrunu dalībniekiem nebūtu nekādu iespēju izvairīties, ierosinājām to visu fiksēt kontaktu grupas ietvaros, apstiprināt Normandijas lēmuma ietvaros. Tas kļuva par vienu no "Normandijas formāta" noteikumiem.
Nākamais noteikums – spēku un bruņojuma atvilkšana Petrovskā un Zolotoje. Tā nav jauna spēku atvilkšana, tā ir tikai 2016.gada oktobrī pieļauto pārkāpumu novēršana, kad spēki tika atvilkti divos no trim iecirkņiem, ko saskaņoja drošības apakšgrupa Minskā.
Pastāv ideja, ka Ukraina esot saliekusies zem republiku spiediena. Diemžēl jāsaka, ka Petrovska un Zolotoje aspektā mēs saskaramies ar dažādām insinuācijām. Tās ne mazākajā mērā nav jaunas, tādas pašas izmantoja Porošenko Luganskas staņicā. Tad klīda dažādas insinuācijas par septiņām klusuma dienām, ko bija jāfiksē EDSO, organizācija pēc tam atkal un atkal fiksēja septiņu dienu pārtraukumus, bet Ukraina teica, ka EDSO, iespējams vienkārši nedzird. Toties dzirdēja mūsu bruņoto spēku pārstāvji.
Tāpēc vajagot skaitīt no jauna. Tas atkārtojās vairāk nekā 80 reizes – tika fiksēts septiņu dienu uguns pārtraukums. Taču Luganskas staņicā nekas nemainījās. Patlaban Ukraina, ilgi nedomādama, sākusi darbības, lai atvilktu spēkus Luganskas staņicā, toties bloķējusi Petrovsku un Zolotoje.
Tās ir Ukrainas problēmas
Protams, mēs varētu iejūtīgi vērtēt Ukrainas valdības soļus, turklāt viņiem tur ir kaut kādi nekontrolējami radikāļi, vācas kopā kaut kādos mītiņos. To visu varētu saprast, ja vien visu šo laiku mūsu teritorija netiktu apšaudīta, ja norunas nebūtu fiksētas visos iespējamos formātos – Minskā "Normandijas formātā", provizoriska rakstura apspriedēs. Diemžēl Ukraina šajā ziņā uz priekšu neiet.
Radikāļi ir Ukrainas tagadējās valdības problēma. Viņiem ir visas iespējas, viņiem ir vairākums Augstākajā radā, lai iekļautu "Šteinmeiera formulu" likumā. Tāds ir "Šteinmeiera formulas" tālākais noteikums turpmākām sarunām Normandijas formātā.
Viņiem ir visas iespējas kontrolēt spēka struktūras, jo Ministru kabinetu ir izveidojusi jaunā, tagadējā vara. Tāpēc viņi var tikt galā gan ar radikāļiem, gan citiem neonacistiem, kuri šajos gados Ukrainā savairojušies lielā pulkā. Tās ir Ukrainas problēmas. Mēs savas saistības pildām pilnā apjomā un esam gatavi īstenot arī Minskas protokolus. Taču neizdodas to darīt vienpusējā kārtībā. Gribētos jau gan, tomēr mēs nevaram mainīt Ukrainas likumus, mēs nevaram mainīt Ukrainas konstitūciju un ierakstīt tajā īpašo statusu. Tas jādara Ukrainai. Ne mums, kur nu vēl Krievijai, ko Ukraina visiem spēkiem cenšas atainot kā konflikta pusi – tas ir pilnīgs absurds, to taču visi saprot. "Šteinmeiera formulas", spēku un bruņojuma atvilkšanas jautājumā tagad solis jāsper Ukrainai.
Saskaņā ar "Šteinmeiera formulu" vajadzīga tās integrācija likumdošanā. Vairākums Augstākajā radā ir, tātad ir arī tādas iespējas. Petrovskā un Zolotoje vajag vienkārši ņemt un atvilkt spēkus. Vienkārši vajag ņemt un darīt.
Zeļenskis nedzird cilvēkus
- Kā saprast to, ka Kijeva piekritusi spēku un bruņojuma atvilkšanai, parakstījusi "Šteinmeiera formulu", taču pie tam nav nekāda progresa šajos jautājumos?
- Zeļenskis tagad atdarina Porošenko viņa ļaunākajās izpausmēs. Pie varas nāca ar miermīlīgiem lozungiem: paziņoja, ka viņš esot miera prezidents un vispirms panākšot mieru. Pagājis jau vairāk neka pusgads, taču pavēles par uguns pārtraukšanu nav. Ukraina nav izpildījusi nevienu punktu, pat ne galvenos – par spēku atvilkšanu un uguns pārtraukšanu. Tāpēc tagad mēs redzam ļaunākās Porošenko izpausmes.
- Vai iespējams, ka Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas"?
- Šajā ziņā es varu izteikties skeptiski – jaunās varas laikā Ukrainā vārdi vēl joprojām atšķiras no darbiem.
- Kā "Šteinmeiera formulas" izpilde var mainīt stāvokli Donbasā?
- Jāatzīmē, ka "Šteinmeiera formula" ir viens no Pasākumu kompleksa politisko punktu izpildes elementiem. "Šteinmeiera formula" tikai paver iespēju, pat tās implementācija paver iespēju apspriest pārējos aspektus, kas saistīti ar vēlēšanu organizāciju saskaņā ar Pasākumu kompleksu Donbasa teritorijā. Taču no Ukrainas puses mēs pagaidām redzam blokādi, tas ir, es nesaskatu nekādus priekšnoteikumus tam, lai Ukraina rīt, pēc nedēļas, pēc mēneša vai vēlāk implementētu šo formulu Ukrainas likumdošanā. Diemžēl mēs dzirdam gluži pretējus aicinājumus, tieksmes, lozungus no Ukrainas puses.
- Kādu labumu Kijeva tad var censties iegūt tādā gadījumā?
- Vienkārši velk garumā laiku, mēģina flirtēt ar radikāli noskaņotiem elementiem un aizmirst, ka tas nav viņu elektorāts. Viņi nekad nebūs mīļi radikāļiem. Tie ir viņu lielāki maldi. Zeļenski pie varas atveda nevis radikāļi, bet gan cilvēki, kuri ilgojas pēc miera – vairāk nekā 70%, to apliecināja balsošanas rezultāti. Bet Zeļenskis nez kāpēc neuzklausa tos 70%, viņš uzklausa saujiņu neonacistisku veidojumu, kuri viņu pielāgo saviem kareivīgajiem mērķiem un uzdevumiem.
Prognozes un dinamika
- Kas varētu likt Kijevai pieņemt "Šteinmeiera formulas" noteikumus? Cik ilgs laiks tam būtu vajadzīgs?
- Mēs ne vienu reizi vien esam aicinājuši pasaules sabiedrību, esam lūguši garantu valstis. Tikai Krievija ir spērusi un turpina noteiktus soļus, kam vajadzētu visiem spēkiem mudināt Ukrainu pildīt savas saistības. Taču Ukraina jau sesto gadu nav izkustējusi no vietas, tāpēc tagad tas būtu ļoti nepateicīgs darbs – nosaukt kaut kādus termiņus, kad Ukrainai beidzot ienāks prātā pildīt Minskas protokolus.
- Vai DTR ir gatava pildīt dokumentā iekļautās prasības un iet uz priekšu saskaņā ar Minskas protokoliem?
- Mēs esam gatavi un regulāri informējam par to, par to runā mūsu pārstāvji pārrunās Minskā. Vēl vairāk, no mūsu puses sperti visi nepieciešamie soļi. Tātad mēs uzskatām, ka Minskas procesam un apspriedēm Minskā ir jāveicina konflikta miermīlīga noregulēšana. Pagaidām mēs neredzam alternatīvu, tomēr Ukraina domā citādi.
- Vai "Šteinmeiera formulas" izpildes rezultātā iespējama karadarbības pilnīga apturēšana Donbasā?
- Pasākumu komplekss tika sastādīts ļoti sarežģītos apstākļos, ļoti grūtos. Tajā ir virkne kompromisu. Tomēr tā ir zināma "ceļa karte", kam vajadzētu vest gan pie karadarbības pārtraukšanas, gan konflikta pilvērtīgas politiskās noregulēšanas. Diemžēl tikai visaptveroša punktos minēto noteikumu izpilde var dāvāt pozitīvu dinamiku un mieru. Taču no Ukrainas puses mēs neredzam ne mazāko mājienu par to, ka viņi gatavotos pildīt Minskas protokolus.
- Kādas ir jūs prognozes situācijā ap spēku un bruņojuma atvilšanu DTR?
- Nezinu, kad Ukraina būs gatava novērst pārkāpumus pirmajā iecirknī, kur iepriekš, jau 2016.gada oktobrī tika atvilkti spēki un bruņojums.
- Vai spēku un bruņojuma atvilkšana palīdzēs sasniegt pozitīvu dinamiku konflikta noregulēšanas jautājumā?
- Nodomu vai solījumu aspektā patiešām varētu runāt par pozitīvu dinamiku. Taču izpildē diemžēl vērojam spilgtu stagnāciju, un pie visa vainīga ir Ukraina.
- Kā saprotams Kijevas paziņojums par to, ka Minskas protokolus būtu iespējams izpildīt tikai pēc DTR un LTR?
- Grūti atrast kaut kādu veselā saprāta graudu šajā paziņojumā. Ar ko tad ar viņi runās, kā noregulēs konfliktu, ja nebūs DTR un LTR? Pilnīgs absurds, un, protams, ne jau Ukrainai ir tiesības lemt par DTR un LTR. Tā bija liela cilvēku skaita, Donbasa iedzīvotāju gribas izpausme. Viņi ir savās mājās un paši lemj savu likteni.
Mēs visu esam paturējuši prātā
Ja nu runājam par jebkādu izformēšanu, jāsaka, ka daudz vairāk ir priekšnoteikumu pašas Ukrainas izformēšanai un demontāžai. Mēs visi taču ļoti labi atceramies 2014.gada valsts apvērsumu, mēs atceramies visu to ārējo iejaukšanos tālaika procesos. Principā, Minskas protokolu izpildi varētu veicināt Ukrainas demontāža. Pēc tam varēs strādāt jaunā reģionu sapulce, kas patiešām vēlēsies mieru un balstīsies uz cilvēku gribu, kuri spēs pamudināt Ukrainu pildīt visas saistības, ko tā uzņēmusies.
- Kā skaidrojams progress Minskas pārrunās vienlaikus ar runām par DTR un LTR izformēšanu?
- Tā ir spilgta Ukrainas izpausme – ļoti sašķelti, neviennozīmīgi un nekādu perspektīvu. Tā ir ļoti neuzticams dialoga partneris – cik man zināms, Ukrainas pārstāvji Minskā nav bilduši ne vārda par DTR un LTR izformēšanu un pārējiem murgainajiem punktiem, ko viņi izvirzīja pēc pārrunām. Tāpēc nav saprotams, kas tas ir un par ko ir runa.
- Vai šie izteikumi ietekmēja republikas pārstāvju viedokli Minskā?
- Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka mums jābūt izturīgiem. Ukraina nespēj stādīt pretī mūsu argumentiem neko saprātīgu un adekvātu. Mēs esam gatavi pildīt Minskas protokolus, taču ne jau vienpusēji. Tagad mēs to gaidām no Ukrainas. Pagaidām vēl gaidām.
- Cik ilgi vēl nāksies gaidīt?
- Laiks rādīs. Spriežot pēc tendences, ko pašlaik vērojam, stāvoklis Ukrainā ir bēdīgs.
