Zeļenska administrācijas vadītājs atbalsta pārrunas ar Krieviju

© Sputnik / Стрингер / Pāriet pie mediju bankasСоветник президента Украины Андрей Богдан
Советник президента Украины Андрей Богдан - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska administrācijas vadītājs Andrejs Bogdans norādīja: Kijevas vara arī tiecas "pēc uzvaras", taču tikai mierīgā ceļā.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska administrācijas vadītājs Andrejs Bogdans atbalstījis pārrunas ar Krieviju, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz jaunievēlētā līdera mājaslapu.

"Ja Ukraina vēlas mieru Donbasā, agri vai vēlu nāksies runāt ar Krieviju," paziņoja Bogdans.

Pēc ierēdņa sacītā, pārrunu datuma un nosacījumu jautājums paliek atvērts.

Tāpat administrācijas vadītājs norādīja, ka Donbasā dzīvo ukraiņi, kuri runā gan krievu, gan ukraiņu valodā. Bogdans uzsvēra, ka Ukraina tieksies pēc uzvaras, taču ne par Ukrainas karavīru dzīvības cenu.

"Es uzskatu, ka mēs varam panākt uzvaru mierīgā ceļā. Iespējams, tas ir smags ceļš, bet es domāju, ka tieši šāds ceļš mums ir jāiet," pateica viņš.

Iepriekš, pēc "Gromadske TV" paziņojuma, Zeļenskis izslēdza pārrunu varbūtību ar Krieviju. Pirms tam tika ziņots, ka Ukrainas līderis piedāvās šo jautājumu izlemt referendumā.

Президент Украины Владимир Зеленский - Sputnik Latvija
Mediji: Zeļenskis izslēdz pārrunu iespēju ar Krieviju

Daudzi Ukrainas politiķi kritizēja šādu pieeju jautājumam. Tā, piemēram, Radikālās partijas parlamenta frakcijas līderis Oļegs Ļaško nosauca tautas balsojuma rīkošanas ideju par nodevību, savukārt ukraiņu dziedātājs un partijas "Balss" līderis Svjatoslavs Vakarčuks ieteica prezidentam nepārlikt atbildību par pārrunām ar KF uz valsts iedzīvotāju pleciem.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka jautājums par referendumu ir tikai un vienīgi Ukrainas iekšējā darīšana. Paziņojumu par "mierīgām" pārrunām viņš uzskata par neskaidru, jo starp Krieviju un Ukrainu nav nekādu bruņotu konfliktu.

Turklāt, Kremlī piebilda, ka joprojām gaida, kad Kijeva izpildīs Minskas vienošanās nosacījumus un aizsargās valsts krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības.

2014. gada aprīlī Ukrainas varasiestādes uzsāka bruņotu operāciju pret pašpasludinātajām Doņeckas un Luganskas Tautas Republikām, kuras paziņoja par savu neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā.

Maskavu pastāvīgi nepamatoti apsūdz par "iejaukšanos" kaimiņvalsts iekšlietās, kā arī par "dalību" Donbasa konfliktā, spiegošanu un kiberuzbrukumiem. Savukārt Krievijas vadība daudzkārt uzsvērusi, ka ir ieinteresēta, ka kaimiņvalsts pārvar radušos krīzi.

Ziņu lente
0