RĪGA, 24. oktobris — Sputnik. Latvijā dzīvojošie ukraiņi joprojām apmeklē Krimu un piedalās sadarbībai veltītos pasākumos, neskatoties uz Ukrainas vēstniecības dusmīgo rāšanos. Kārtējais skandāls izcēlies pēc organizācijas "Latvijas ukraiņu biedrību apvienība" pārstāvja Leonīda Muhina brauciena uz Krievijas pussalu.
Ukrainas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Miščenko bija sašutis par Muhina braucienu uz Krimu, kur viņš piedalījās diskusijā "Krimas ukraiņu sadarbība ar tautiešiem ārzemēs" un aicināja citus pasākuma dalībniekus apciemot Latviju. Uzzinājis par vizīti, Miščenko nosauca "Latvijas ukraiņu biedrību apvienību" par "pseidoukrainisku un butaforisku" organizāciju, pašam Muhinam pārmeta Ukrainas likumu pārkāpumu. Ukraiņu diplomātu īpaši sadusmoja tas, ka pasākums, ko Muhins apmeklēja Krimā, noritējis ar vadmotīvu "kultūra ārpus politikas", un diskusijas laikā Muhins nav kritizējis Krievijas valdību. Atbilstošs paziņojumus publicēts vēstniecības lapā Facebook.
Pats Muhins uz ukraiņu diplomāta nopēlumu nav atbildējis.
Pasākumu Krimā 14.oktobrī apmeklēja ukraiņi no Polijas, Kazahstānas, Moldovas, Baltkrievijas, Vācijas, Kirgīzijas, Gruzijas, Bulgārijas, Igaunijas un pašpasludinātajām Doņeckas un Luganskas tautas republikām. Pasākuma noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, kas cita starpā aicināja atcelt pret krimiešiem vērstās sankcijas.
"Kā ukraiņu tautas daļa aicinām starptautisko sabiedrību atzīt, ka Krimas Republikas atkalpievienošanās Krievijas Federācijai atbilst starptautiskajiem tiesiskajiem aktiem, nosodīt ekonomiskās, tirdznieciskās un finansiālās blokādes politiku, (..) kā arī atcelt (..) sankcijas, kas pārkāpj cilvēka pamattiesības, tostarp – tiesības uz attīstību, tiesības uz pārvietošānās brīvību," teikts dokumentā.
Pasākuma dalībnieki pieprasīja objektīvu situācijas vērtējumu un atzīmēja, ka Krima konsekventi atbalsta ukraiņu valodu un kultūru.
Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc referenduma 2014.gadā pussalas teritorijā, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014.gada februārī. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
Ukraina vēl joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija. Latvijas oficiālā pozīcija arī paredz Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības atbalstu. Cita starpā Latvijas rezidentiem aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu pussalā.
Pie tam Valsts reģistrācijas un kadastra komitejas dati liecina, ka Krimā dzīvojamo un nedzīvojamo īpašumu iegādājas arī Latvijas iedzīvotāji un veic uzņēmējdarbību. Piemēram, ģimene no Rīgas atvērusi latviešu virtuves restorānu Sevatopolē. Latvijas Drošības policija informēja, ka sākusi pārbaudi, bet Krievijas Ārlietu ministrija piebilda, ka rūpīgi sekos situācijai, ja pret restorāna īpašniekiem sāksies spiediens.
Krimā norādīja, ka Latvijas varasiestāžu reakcija par latviešu virtuves restorāna parādīšanos pussalā ir "slimība". Krimas Republikas vadītājs Sergejs Aksenovs uzsvēra: ja Latvija patiešām sāks vajāt tautiešus, kuri atvēruši Krimā restorānu, tas jau ož pēc psihiskas slimības.
