RĪGA, 23. oktobris — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputātiem un ES valstu Lauksaimniecības ministru padomei tuvākajā laikā nāksies izšķirt, kāds liktenis gaida tirdzniecības vienošanos ar Latīņamerikas valstu aliansi Mercosur. Vienlaikus – arī Eiropas putnu gaļas ražotāju likteni. Brisele piekritusi palielināt vistu gaļas importu. Šis lēmums radījis ES putnkopju sašutumu un pasludinājis nāves spriedumu miljoniem vistu Eiropā, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.
Putna gaļas importa kvotu būtisks pieaugums no trešajām valstīm – no Latīņamerikas un Ukrainas, liks ražotājiem Eiropā ik gadus nokaut aptuveni 300 miljonus vistu, tātad nāksies kaut gandrīz 3 miljonus putnu nedēļā.
Gandrīz 200 tūkstoši tonnu gaļas no Brazīlijas un vēl 50 tūkstoši vistu papildus no Ukrainas izsitīs šo ekonomikas nozari ES no līdzsvara.
Lauksaimniecības lobiji Briselē pieprasa pilnībā pārtraukt konkurentu produkcijas piegādes no Ukrainas un ierobežot gaļas importu no Brazīlijas, jo tāds daudzums salīdzinoši lētas produkcijas no okeāna viņa krasta piespiedīs ražotājus Eiropā intensīvi samazināt savu putnu skaitu. 900 tūkstošiem tonnu putna gaļas, kas patlaban jau tiek importēti no trešajām valstīm, klāt nāks vēl gandrīz 200 tūkstoši, ir sašutuši putnkopji Eiropā. Pie tam viņi atgādināja, ka liellopa gaļas imports sastāda tikai 300 tūkstošus tonnu gadā, cūkgaļas – tikai 20 tūkstošus tonnu.
Vistu lobiji tur aizdomās par sazvērestību liellopu lobijus
"Visus pēdējos 20 gadus putnu gaļas ražošanas sektors ES darīja visu iespējamo, lai panāktu stingrāku prasību ieviešanu pret dzīvnieku uzturēšanas apstākļiem, produkcijas un barības drošību un apkārtējās vides aizsardzību, - Eiropas Putna gaļas ražotāju asociācijas (AVEC) portāls citēja organizācijas ģenerālsekretāres Birtes Stēnbergas teikto. – Ar šo darījumu a Mercosur Eiropas Komisija patiesībā saka, ka mūsu pūles bijušas bezjēdzīgas. Mēs esam sodīti ar putna gaļas importu, kas pat neatbilst Eiropas augstajiem standartiem."
Šim ES ekonomikas sektoram nav nepieciešamas subsīdijas un cits ES fondu atbalsts, tas ir sekmīgs, plaukst un attīstās. Turklāt vistas saskaņā ar ES augstajām prasībām pret atmosfēras piesārņošanu, nebojā gaisu tā, kā, teiksim, govis (Eiropa pat pārdomā iespējas mazināt liellopa gaļas patēriņu, lai samazinātu lopu skaitu, kas, maigi sakot, sintezē pārlieku daudz siltumnīcas gāzu).
Daļēji arī šī iemesla dēļ pārrunas ar Mercosur ilga gandrīz 20 gadus, un 2019.gada vasarā panāktās vienošanās apstiprināšana vairākkārt izjuka. Lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāju lobiji sekmīgi bloķēja debates, un Brisele labprāt tiem piekāpās, ņemot vērā ES lauksaimniecības sektora "īpašo" stāvokli. Taču tagad, pēc putnkopju lobiju domām, viņus "apspēlējuši" lopkopju lobiji. Eiropas liellopgaļas ražotāju interešu dēļ viņi nebūt nevēlas, lai pieaugtu liellopa gaļas imports no Argentīnas, tāpēc pieņemts lēmums upurēt vistas Eiropā.