RĪGA, 21. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Četrdesmit ASV kongresmeņi nosūtīja vēstuli Valsts departamentam ar prasību atzīt virkni ekstrēmistu grupējumu, tostarp ukraiņu bataljonu "Azov", par teroristiskām organizācijām. Turklāt kongresmeņi pieprasīja paskaidrot, kādēļ šie grupējumi joprojām nav iekļauti ārzemju teroristisko organizāciju sarakstā (FTO). Attiecīgais iesniegums tika publicēts trešdien Kongresa locekļa Maksa Rouza mājaslapā.
Saikne starp "Azov" un teroraktiem ASV
Bataljons "Azov" iekļuvis sarakstā iespējamās saiknes ar teroraktu gatavošanu Jaunzēlandē, kā arī ASV teritorijā, dēļ. Fakti liecina par ciešiem "Azov" kaujinieku sakariem ar nacionālistiska rakstura (neonacistu?) organizācijām Latvijā. Iespējams, tieši Latvijas apmeklējums pērn un komunikācija ar šim organizācijām iedvesmoja terorakta organizētāju Jaunzēlandē.
"Bataljons "Azov" ir viens no ārzemju grupējumiem, kuri ir saistīts ar nesenajiem teroristu uzbrukumiem un amerikāņu vervēšanu. Valsts departamenta kritēriji organizāciju iekļaušanai FTO sarakstā ir vienkārši: organizācijai jābūt ārzemju, tai ir jāpiedalās teroristiskās darbībās vai jāatbalsta terorisms, kā arī jāpadraud ASV pilsoņi, nacionālā drošība vai valsts ekonomiskās intereses. Ir daudz nacionālistisku organizāciju, kuras atbilst šiem kritērijiem. Amerikāņiem ir tiesības zināt, kādēļ šīs ("Azov" un daudzas citas) organizācijas nav iekļautas teroristisko organizāciju sarakstā," teikts kongresmeņu vēstulē.
Tāpat, kongresmeņu iesniegumā sacīts sekojošais: "ANO ir iedokumentējusi cilvēktiesību pārkāpumu faktus un incidentus ar spīdzināšanām šajā grupā salīdzinoši nesenā vēsturē. Par spīti šiem faktiem, "Azov" rekrūtē, radikalizē un trenē Amerikas pilsoņus daudzu gadu garumā, saskaņā ar Federālā izmeklēšanas biroja datiem. Slaktiņš Kraistčērčā (Jaunzēlande) kļuva par pavērsiena punktu pūliņos, kuru mērķis ir terorisma apkarošana. Savā manifestā šāvējs paziņoja, ka viņš trenējās bataljonā "Azov" Ukrainā, un pastāvīgi nēsāja neonacistu simboliku. Abi šāvēji, Povejā (Kalifornija) un El Paso (Teksasa) paziņoja, ka (šādai rīcībai) viņus iedvesmoja terorakts Kraistčērčā. Saikne starp "Azov" un teroraktiem Amerikā ir skaidra."
Saikne starp "Azov" un nacionālistiskajām organizācijām Latvijā arī ir skaidra, un, diemžēl, acīmredzot, prasa vērīgāku izpēti tiesībsargājošajās iestādēs.
Latvija palīdzēja "Azov" kļūt "redzīgiem"?
2018. gada oktobrī Neatkarīgā Rīta Avīze portālā izgāja materiāls par to, kā organizācija "Tēvijas sargi" piegādāja Donbasā karojošajiem ukraiņu brīvprātīgo bataljoniem kravu no Latvijas. Neskaitot pārējo, kravā bija arī nakts redzamības ierīces. Reportāžā norādīts, ka nakts redzamības ierīces saņēma bataljons "Azov".
Kā pusmilitārs aprīkojums un ekipējums spēja šķērsot trīs robežas (jādomā, ka kravu neveda caur Baltkrieviju) – tā ir viena no daudzām mīklām.
Taču galvenais jautājums – no kurienes nākušas šīs nakts redzamības ierīces? Pērnā gada rudenī-ziemā mediji cēla trauksmi par to, ka, iespējams, munīcija pazudusi no Latvijas Nacionālo bruņoto spēku noliktavām. Vai kāds no Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem, kuri jūt līdzi aktīvistiem no "Tēvijas sargi", varēja nodot (vai pārdot?) tās viņiem?
2019. gada vasarā kļuva zināms par kriminālprocesu, kuru ierosināja Latvijas Militārā policija "par Nacionālo bruņoto spēku ekipējuma piesavināšanos". Lietā figurē seši cilvēki, par to paziņoja Latvijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.
"Janvāra sākumā kļuva zināms par militāro nakts redzamības ierīču pazušanu no armijas noliktavām. Ekipējuma trūkums tika atklāts pērnā gada beigās inventarizācijas laikā. sakarā ar incidentu tika veiktas divas dienesta pārbaudes, pēc kā tika iesākts arī kriminālprocess. Tā kā izmeklēšanas joprojām turpinās, Aizsardzības ministrija pagaidām neatklāj, kāda daļa pazudušā ekipējuma ir atrasta, un kāds materiālais zaudējums nodarīts Latvijas armijai," tika teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Vai pazudušās nakts redzamības ierīces ir tās pašas, kuras saņēma "Azov" – to parādīs izmeklēšana. Vai arī būtu jāparāda.
Ļoti ciešas attiecības
Tikmēr, pērnā gada vasarā-rudenī, kā reizi tad, kad krava ar ierīcēm tika gatavota nosūtīšanai no Latvijas, šeit paviesojās Brentons Tarants – jā-jā, tas pats terorists no Jaunzēlandes, kurš pēc pusgada nogalināja tur 51 cilvēku. Viņa viesošanās faktu konstatēja izmeklēšana. Dažas dienas pirms terorakta pastrādāšanas viņš publicēja video, kuru uzfilmēja Dziesmu svētku laikā Rīgā.
"Visticamāk, ka viņš ir speciāli pasaulē meklējis skaistas un senas Rietumu tradīcijas, lai atrastu veidu kā ilustrēt savu nodomu nogalināt islāmticīgos," tā diplomātiski komentēja iespējamā Taranta ierašanās iemeslus Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.
Protams, ka oficiālajai Rīgai ir izdevīgi pozicionēt "Taranta braucienu" kā vienas reizes braucienu, nejaušu vizīti. Bet vai tas bija tik nejaušs? Kas organizēja viņa braucienu? Ar ko viņš komunicēja Latvijā?
Var absolūti pamatoti domāt, ka tieši siltā pieņemšana ciešā neonacistu lokā, kuru viņam sarīkoja Latvijā, motivēja viņu tālākām darbībām. Jo abu valstu nacionālistus saista ļoti ciešas attiecības – viesus no "Azov", pat ar karogiem, vairākas reizes redzējuši sabiedriskajos pasākumos Rīgā, tostarp 16. martā.
Taranta tiesa Jaunzēlandē nozīmēta uz 2020. gada jūniju – iespējams, sabiedrībai kļūs zināmas jaunas notikušā detaļas.
Taču jautājumi par ekipējumu paliek. Cik vēl munīcijas tieši vai netieši varēja "pazust" no NBS noliktavām "Azov" un tam līdzīgu grupējumu virzienā Ukrainā? Ja "Azov" atzīs par teroristisku organizāciju, kāda atbildība būs jānes cilvēkiem, kuri ir saistīti ar militārās munīcijas piegādēm?
Saikne ar starptautisku teroraktu rīkošanu – tas ir tik apšaubāms gods, no kura Latvijai (un arī Ukrainai) būtu jāturas pa gabalu.
