RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Feldšeru punkts tiek slēgts, medmāsa atlaista sliktu latviešu valodas zināšanu dēļ, "ātrā palīdzība" var atbraukt tikai dienā: tādā situācijā nonākuši Ludzas novada Rundēnu ciema iedzīvotāji. Par to, kā viņi risina grūtības, pastāstīja Latvijas radio 4 Latgales studija.
Vairāk nekā pirms gada "ātrās" palīdzības darbinieki Rundēnos, Varakļānos un viena no četrām mediķu brigādēm Rēzeknē sāka strādāt nevis diennakts režīmā, kā iepriekš, bet gan tikai dienā. NMPD vadība uzsvēra, ka pārmaiņu mērķis ir garantēt, ka dienests spēs reaģēt dienā, kad pienāk 80% izsaukumu un personāls nav ieinteresēts strādāt, jo par nakts maiņu pienākas piemaksa.
Žurnālisti devās uz Rundēniem, lai noskaidrotu, kā pārmaiņas ietekmējušas piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.
Nakts izsaukumus ciemā tagad apkalpo citas brigādes no apkaimes. No Rundēniem līdz tuvākajām veselības aprūpes iestādēm Ludzā, Zilupē un Dagdā ir aptuveni vienlīdz tālu – ap 30 kilometri, līdz tuvākajai slimnīcai Rēzeknē – aptuveni 45 kilometri pa asfaltētu ceļu un 15 kilometri pa zemesceļu.
Vietējie iedzīvotāji pastāstīja, ka ažiotāža un satraukums "ātrās palīdzības" brigāžu darba laika samazināšanas dēļ tagad ir noklusuši.
"Laikam jau cilvēki ir samierinājušies. Tā jau parasti ir. Vāca parakstus, lai saglabātu "ātro palīdzību" naktīs, bet tagad problēmu nav, nezinu... Dažreiz, ja mūsu "neatliekamā" ir aizņemta, uz izsaukumiem pie cilvēkiem atbrauc no citurienes – no Dagdas, no Zilupes brauc pie cilvēkiem," stāstīja pārdevēja Valentīna.
Viņa piebilda: ja cilvēkiem jānokļūst slimnīcā, viņi brauc ar autobusu vai lūdz kādu aizvest. "Kā tad citādi, tagad jau cilvēku šeit ir maz," viņa piebilda.
"Ātrās palīdzības" dežūrējošās mediķu brigādes ārsti Randēnos konstatēja, ka galvenais ir nevis attālums līdz pacientam, bet gan lauku ceļu stāvoklis. Taču pārsvarā brigāde iekļaujas ierašanās laika normās.
"Mums apkārt ir daudz punktu ar brigādēm, un mēs viens otram palīdzam, vienalga, vai strādājam dienā vai naktī – mums viss ir izplānots tā, lai cilvēki bez palīdzības nepaliktu," pastāstīja ārste Darja.
Taču rundēniešus satrauc cita ziņa – burtiski dažu dienu laikā ciemā tiks slēgts feldšera punkts.
"Vispār tagad ir slikti – feldšera punktu slēdz, ģimenes ārsts aiziet pensijā. Medmāsu atlaida, jo neprot latviešu valodu. Nezinu, kas tagad notiks," satraukta vietējā iedzīvotāja Antoņina.
Tomēr Rundēnu pagasta galva Aleksandrs Sovans apliecināja, ka situācija tiks atrisināta, ģimenes ārsta prakse tiks saglabāta un pacienti bez palīdzības nepaliks.
Pēdējos gados Latvijā būtiski sarucis diplomētu mediķu skaits, trūkst gan ārstu, gan māsu, gan akušieru. 2019. gada augustā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā bija atklātas 587 vakances – 20% no kopējā speciālistu skaita. To starpā: 460 vietas – ārstējošais personāls, tāpēc dienests nevarēja nokomplektēt 51 brigādi. Jāpiebilst, ka visā Latvijā ir 190 NMPD brigādes.
Situācija ir sarežģīta nepietiekamā finansējuma dēļ, jaunie speciālisti nevēlas palikt Latvijā zemo algu dēļ. Savukārt ierosinājumus atvieglot darbā pieņemšanas noteikumus speciālistiem no trešajām valstīm neatbalsta valdība.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis pauda pārliecību, ka pat gadījumā, ja mediķi tiks iekļauti profesiju sarakstā, kuru pārstāvjiem atvieglota pieņemšana darbā, valstij nedraudētu ārvalstu mediķu pieplūdums. Iemesls – grūtības ar latviešu valodas apgūšanu. Apinis atgādināja, ka ārsts, kurš nepārvalda ne krievu, ne latviešu valodu, vispirms saskarsies ar valodas barjeru, pēc tam viņam nāksies kārtot latviešu valodas eksāmenu, atkārtoti nokārtot medicīnas eksāmenu, pamācīties internatūrā. Galu galā paies 10 gadi, pirms viņš saņems atļauju darbam Latvijā.
