Turcijas militārā operācija "Miera avots" Sīrijā nedēļu pēc tās sākuma ir sākusi buksēt, taču jau pārsteigusi Pentagonu un NATO, lielā mērā konsolidējusi Sīrijas sabiedrību un iniciējusi manāmas ģeopolitiskās pārmaiņas valstī.
Turcijas spēki ar kaujām devās uz priekšu, ieņēma vairākas apdzīvotās vietas Sīrijas ziemeļaustrumos un, saskaņā ar Ankaras datiem, "neitralizējuši" 595 kurdu vienību locekļus. Kurdi ziņo, ka viņiem izdevies iznīcināt septiņus tankus un likvidēt 75 karavīrus. Pagaidām ir grūti prognozēt militārās operācijas noslēguma termiņus.
Pēc amerikāņu sabiedroto faktiskās bēgšanas no turku operācijas norises rajoniem kurdi juta, ka ir nodoti un bija spiesti sākt sarunas ar Sīrijas likumīgo valdību. 13. oktobrī Damaska un kurdu administrācija vienojās par Sīrijas valdības spēku dislokāciju gar Turcijas robežu kopīgu aizsardzības operāciju veikšanai. Nākamajā dienā SAR armija iegāja Manbidžā, Tabkā, Hasekā, Kamišli un citās kurdu kontrolētajās apdzīvotajās vietās, kur agrāk bija dislocētas Pentagona vienības (aptuveni 1000 kareivji).
Pierobežas rajonos Sīrijas ziemeļaustrumos joprojām ir ļoti sarežģīta operatīvā situācija, vienlaikus darbojas Turcijas un Sīrijas valdības spēki, kurdu zemessargi, dažādi algotņi un ASV koalīcijas "neitrālie" karavīri. Kāds turku lādiņš sprāga netālu no amerikāņu kareivju dislokācijas vietas. Šo notikumu fonā KF un ASV ģenerālštābu priekšnieki jau otro reizi divu nedēļu laikā apspriedās pa tālruni.
Arī sankcijas ir ierocis
Sākotnēji Ankara plānoja attīrīt Sīrijas ziemeļu rajonus no amerikāņu apbruņotajām arābu un kurdu vienībām, kas, pēc Turcijas domām, apdraudēja valsts dienvidaustrumu provinces. Pēc tam turku spēkiem bija jāizveido līdz 30 km dziļa (SAR teritorijā) drošības zona gar visu 480 kilometrus garo Sīrijas un Turcijas robežu, lai pārvietotu turp 2 miljonus Sīrijas civiliedzīvotāju no 4 miljoniem bēgļu, kuri patlaban uzturas Turcijā.
Viss bija labi uz papīra: kurdi izrāda sīvu pretestību. Ankara cerēja, ka tās darbības Sīrijā atbalstīs NATO, taču alianses locekļi vienbalsīgi nosodīja operāciju "Miera avots". ASV vērsa sankcijas pret Turciju, prezidents Donalds Tramps piedraudēja "sagraut Turcijas ekonomiku". Pentagona vadītājs Marks Espers informēja par "kolektīvajiem un individuālajiem diplomātiskajiem un ekonomiskajiem pasākumiem, atbildot uz Turcijas skandalozajām darbībām".
Pie tam amerikāņi atkāpjas no Tuvajiem Austrumiem. 14. oktobrī ASV prezidents paziņoja, ka "pārsvarā ir izvedis" militāro kontingentu no Sīrijas. SAR valdības spēku autokolonna pat satika amerikāņu kareivjus, kuri atkāpās pa ceļu starp Manbidžas un Kobani pilsētām. Kauju zonu vēl nav pametuši visi amerikāņi, taču tajā pašā dienā Espers intervijā telekanālam Fox News atklāja, ka ASV karavīri nokļuvuši "slazdā" starp Sīrijas un Turcijas armijām.
Vienlaikus noskaidrojās, ka Sīrijas teritorijā nelegāli atrodas arī franču speciālo uzdevumu vienība – vairāki simti karavīru. Šo informāciju publicēja avīze La Tribune, atsaucoties uz avotu Elizejas pilī. Līdz ar to kļūst saprotama Parīzes emocionālā reakcija pēc Turcijas operācijas sākuma. Francijai nav nepieciešamo spēku un līdzekļu Sīrijā, taču tā ziņoja par apņemšanos apturēt Turcijas operāciju. Patiesībā izdevās tikai apturēt franču ieroču eksportu Ankarai un parunāt par "smagajām humānajām sekām". Ir kā agrāk Tuvajos Austrumos būtu valdījusi ideāla kārtība, un arābu bēgļi neslietu savas teltis skvērā pie Luvras.
Tomēr starptautiskais spiediens pret Ankaru pieaug. Londona apturējusi licenču izsniegšanu bruņojuma eksportam. Berlīne demonstratīvi atteicās sankcionēt jaunas aizsardzības produkcijas piegādes Turcijai.
Taču diezin vai ASV un citu NATO valstu draudi un šantāža apturēs turku operāciju Sīrijā. Prezidents Redžeps Tajips Erdogans atklāti paziņoja, ka Turcija neatteiksies no saviem plāniem (cīņa pret terorismu), neskatoties uz rietumvalstu ekonomiskajām sankcijām vai ieroču embargo. Iepriekš līdzīgu viedokli pauda arī Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu.
Prognoze
Krievijas prezidenta speciālais pārstāvis Aleksandrs Lavrentjevs informēja: Maskava uzskata, ka Turcijas operācija ir nepieņemama, taču ieņem novērotāja un vidutāja pozīciju. Ne velti Sīrijas valdības pārstāvji un kurdu militarizētās vienības (alianse "Demokrātiskās Sīrijas spēki") 13. oktobrī sāka pārrunas Krievijas aviobāzē Hmeimimā. Pozitīvs rezultāts ir redzams, taču viņpus Eifratas joprojām saglabājas sarežģīta situācija, un koalīcijas ir nestabilas.
Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs atzīmēja: "Pirms vairākiem gadiem Sīrijas kurdi nepārprotami pievērsās Amerikas Savienotajām Valstīm, izmantoja viņu atbalstu, un bija skaidrs, ka viņi ir ASV sabiedrotie. Tagad situācija ir mainījusies, amerikāņi viņus ir, maigi izsakoties, pametuši. Kurdi ir palikuši vieni pret Turcijas armiju... Krievija nevar piedalīties konfliktā jebkurā no pusēm."
Sīrijas "autonomajai Kurdistānai" problēmas rada arī sagūstītie teroristisko grupējumu kaujinieki. KF Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka reģionā septiņās kurdu vienību kontrolētajās pagaidu uzturēšanās (ieslodzījuma) nometnēs Sīrijas ziemeļaustrumos ir 14 650 kaujinieki. The New York Times vēsta, ka kauju zonā atrodas aptuveni 13 tūkstoši "Islāma valsts" (Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs aizliegts teroristiskais grupējums) sagūstīto piekritēju: 11 tūkstoši sīriešu un irākiešu, kā arī divi tūkstoši cilvēku no 50 dažādām valstīm.
Iepriekš kurdi paziņoja, ka SAR ziemeļaustrumos aizbēguši aptuveni 850 kaujinieki. Ja pieņemam, ka karadarbības fonā tamlīdzīgi incidenti var atkārtoties, reģionā iespējams jauns terorisma uzliesmojums.
Miermīlīgs noregulējums Sīrijā ir iespējams, taču objektīvā militāri politiskā inerce, kara potenciāls un loģistika nodrošinās ilgstošu un asiņainu karadarbību valsts ziemeļaustrumos. Optimismu iedveš tikai tas, ka turkiem ir pieredze, kas iegūta divu līdzīgu (kontrteroristisku) iebrukumu laikā, kas Sīrijas robežas nemainīja.
