Sīrijas ziemeļu rajonos, uz austrumiem no Eifratas izvēršas Turcijas spēku operācija. Rodas iespaids, ka tā ir saskaņota ar Damasku un Maskavu. Operācijas rezultāti vājinās ASV pozīcijas reģionā.
Ankara vēlas atbrīvot Sīrijas ziemeļus no nelikumīgajām arābu un kurdu bruņotajām vienībām (tās rada gruzdošus draudus arī Turcijai). Pēc tam – radīt līdz 30 km platu drošības zonu gar visu Sīrijas un Turcijas robežu (aptuveni 480 km) SAR teritorijā un izmitināt tajā aptuveni 2 miljonus sīriešu bēgļu, kuri patlaban uzturas Turcijā.
Pirms virszmes militārās operācijas Turcijas aviācija apšaudīja arābu un kurdu vienību (SDF) štābu Hasekas provincē Sīrijas ziemeļaustrumos. Iepriekš Damaska atkārtoti aicināja Ankaru izvest karaspēkus, kas nelegāli uzturējas SAR pierobežas teritorijā, taču tagad Damaska klusē. Raksturīga ir arī Maskavas reakcija.
"Mēs zinām un pieļaujam Turcijas darbības savas drošības labā – pretsparu teroristiskajiem elementiem, kas var slēpties Sīrijas teritorijā, taču, atkārtoju vēlreiz, pirmkārt, mēs runājam par nepieciešamību saglabāt Sīrijas teritoriālo un politisko vienotību," paziņoja KF prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Vašingtona nepārprotami nervozē, jo Ankara likvidē amerikāņu militārās klātbūtnes augsni reģionā. ASV prezidents Donalds Tramps piedraudēja "iznīcināt Turcijas ekonomiku", ja Ankara pārkāps pieļaujamā slieksni. Amerikāņu senatori draud apturēt Turcijas dalību NATO.
Drošības zona
Kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans informēja par militārās operācijas Sīrijas ziemeļos iespējamo sākumu, Savienotās Valstis iekļuva militāri politiskā slazdā. Iepriekš Ankarā notika Turcijas un ASV pārrunas, un puses vienojās izveidot koordinācijas centru kopīgām operācijām Sīrijas ziemeļos. Ar tādu vienkāršu metodi Turcija cerēja "piespiest pie sienas" proamerikāniskos kurdus, bet ASV – gandrīz legāli (kā apakšuzņēmēji) ieiet Idlibas deeskalācijas zonā. Jau augusta sākumā Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars pieprasīja nekavējoties radīt drošības zonu līdz 40 km dziļumā Sīrijas teritorijā.
Pēc neilgas pauzes, oktobra sākumā Turcija piedāvāja ASV iespēju piedalīties "sacelšanās dalībnieku" izkliedēšanā, ko amerikāņi ilgus gadus dāsni apgādāja ar naudu un ieročiem. Šajā situācijā (ņemot vērā vienošanos par kopīgām darbībām SAR ziemeļos) un atbilstoši notikumu loģikai, Vašingtona, izrādījās, vairs nespēj aizsargāt savus partnerus un atteicās no viņu "likvidēšanas".
ASV prezidents kārtējo reizi deva rīkojumu izvest amerikāņu spēkus (pirmo reizi viņš to paziņoja 2018. gada decembrī). Taču augstu stāvošs ASV administrācijas pārstāvis informāciju koriģēja: "Runa ir par neliela kareivju skaita pārvietošanu, un viņi tiks dislocēti citās bāzēs Sīrijā."
Un tomēr Sīrijas zeme burtiski deg zem divu tūkstošu amerikāņu zaldātu kājām. Agri vai vēlu viņi būs spiesti pamest arābu republiku.
Nav nejaušība, ka turku operācijas sākumā pēc Savienoto Valstu iniciatīvas notika Pentagona vadītāja Marka Espera tālruņa saruna ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.
Lielas problēmas
Ankaras operācijas sagatavošanās darbu fonā un pēc bēgšanas no pozīcijām uz austrumiem no Eifratas, amerikāņi tomēr cenšas saglabāt pašcieņu. Uzturot mītu par "cēlsirdīgo hegemoniju", ASV prezidents 8.oktobrī pastāstīja žurnālistiem, ka Sīrijas ziemeļos, Turcijas operācijas zonā atrodas līdz 70 tūkstoši sagūstītu ISIS (Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegts teroristisks grupējums – red.) kaujinieku un viņu ģimenes locekļu. Viņš uzsvēra, ka tagad atbildību par viņiem uzņemas Turcija, Krievija, Irāna un citas valstis. Pie tam Tramps brīdināja Turcijas armiju, ka pret 50 amerikāņu kareivjiem, kuri atrodas karadarbības zonā, jāizturas labi: "Citādi būs lielas problēmas."
Jau atkal ASV prezidents aizmirsa, ka neviens nav lūdzis amerikāņu spēkus ierasties Sīrijā. Pie tam Vašingtona burtiski ievilka Ankaru ilggadējā bruņotajā konfliktā, pārpildīja Turciju ar miljoniem bēgļu, ar simtiem pieredzējušu un bruņotu teroristu. Amerikāņiem neizdodas "saglabāt imidžu" arī sabiedroto – kurdu vienību acīs. Piemēram, "Sīrijas demokrātiskie spēki" (SDF) pavēstīja, ka amerikāņu kareivji ir atkāpušies no pierobežas teritorijām Sīrijas ziemeļos, pārkāpjot vienošanos. Tātad viņi nodevuši sabiedrotos, un to Tuvajos Austrumos paturēs prātā vēl ilgi.
Šodien kurdi draud Turcijai ar "pilnvērtīgu karu" un jau pieļauj sadarbību ar Sīrijas prezidentu Bašaru Asadu. Kas notiks rīt? Austrumi ir smalka lieta. Amerikāņu piegādātie ieroči var pavērsties arī pret amerikāņu kareivjiem.
Ne vienu reizi vien Krievija ir brīdinājusi, ka amerikāņu mēģinājumi "Eifratas austrumu krastā sanaglot kvazivalsti" un ciniski ekspluatēt nacionālo problemātiku ir bīstami. Ilgus gadus kurdu bruņotās vienības kalpoja kā dzīvais vairogs amerikāņu interesēm reģionā. Stimulējot karadarbību ar naudu un ieročiem, ASV izmantoja kurdus, lai grautu Sīrijas Arābu Republikas vienotību un izlaupīja valsts naftas atradnes Eifratas austrumu krastā. Acīmredzot, tuvākajā laikā Damaska pārņems savā ziņā dabas bagātības.
Situācijas mierīga noregulēšana Sīrijā ir neatgriezeniska, un valsts teritoriālā vienotība tiks atjaunota. Atbalstu šim viedoklim pirmdien apstiprināja arī Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu.
