RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Baltijā domā, ka par izeju no demogrāfiskās katastrofas var kļūt Āfrikas iedzīvotāju migrācija uz Baltijas republikām. Tas nozīmē, ka šajās valstīs atzīst, ka lietuviešu, latviešu un igauņu tautas vairs nav glābjamas no izzušanas, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz eksperta Aleksandra Nosoviča rakstu RuBaltic.Ru.
Baltijas valstis attiecina pie novecojošām valstīm, kurās katrs ceturtais iedzīvotājs ir pensijas vecumā vai tuvu pensionēšanās vecumam, norāda autors. Turklāt Baltijas republikas ieņem līderpozīcijas mirstības rādītāju ziņā, savukārt Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) prognozēja, ka līdz gadsimta beigām šajās valstīs var atlikt mazāk, nekā miljons iedzīvotāju.
Baltijā regulāri tiek veikti pasākumi, kuros vietējie politiķi un eksperti apspriež pēdējo gadu demogrāfisko katastrofu.
"Lietuvā, piemēram, daži cer, ka demogrāfisko caurumu aizpildīs Āfrikas tropu iedzīvotāji, kuri gadsimta vidū miljonu lielos pūļos skries uz Eiropu ūdens trūkuma un globālās sasilšanas dēļ," paziņoja Nosovičs.
Pēc eksperta domām, Baltijā ir samierinājušies ar to, ka etniskie lietuvieši, latvieši un igauņi ir nolemti izzušanai. Taču baltiešu cerības labot demogrāfisko situāciju ir saistās ar migrantu pieplūdumu, nevis ar reemigrāciju un dzimstības stimulēšanu.
"Turklāt visas pēdējo divu gadu sarunas par to, ka demogrāfiskās krīzes karstākais punkts Lietuvā, Latvijā un Igaunijā ir aiz muguras, ir saistītas tikai un vienīgi ar ukraiņu pieplūdumu Baltijā. (…) Tajā pašā laikā ukraiņu viesstrādnieki ir ārkārtīgi nedrošs iedzīvotāju skaita izaugsmes faktors," uzskata materiāla autors.
Nosovičs norādīja, ka lētā darbaspēkā Eiropas austrumu perifērijā ir ieinteresētas tādas valstis kā Vācija un Francija. Pēc tam, kad šīs valstis vienkāršos darba migrācijas noteikumus ukraiņiem, viesstrādnieki brauks uz turieni, pametot Baltiju ar tās zemajām algām, paziņoja eksperts.
"Tādēļ arī rodas šādi eksotiski pieņēmumi, ka Lietuvai un tās "Baltijas māsām" palīdzēs globālā sasilšana un tropiskās Āfrikas pārapdzīvotība. Faktiski tā ir demogrāfiskā kapitulācija: atzīšana, ka Baltijas valstis vairs nespēs noturēt jauniešus, nepārliecinās viņus palikt mājās un veidot ģimenes dzimtenē," raksta Nosovičs.
Eksperts uzsvēra, ka tā vietā, lai nodarbotos ar sociālo politiku, Baltijas varasiestādes nodarbojas ar "krievu spiegu" meklējumiem un "Kremļa propagandas" apkarošanu.
Lietuvā jau vairākas desmitgades valda demogrāfiskā krīze. 2015. gadā valstī bija 2 921 920 cilvēki, 2016. gadā – 2 888 558, 2017. gadā – 2 847 900, 2018. gadā – 2 808 901 cilvēks. 2019. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 2 793 986 cilvēki.
Saskaņā ar pesimistiskās ANO prognozes datiem, līdz 2100. gada beigām Lietuvas iedzīvotāju skaits var samazināties līdz 960 tūkstošiem cilvēku.
Iepriekš ziņots, ka septembrī Lietuvu pameta rekordliels iedzīvotāju skaits – 2428 cilvēki. Pēdējo reizi tik augsts rādītājs bija novērots 2017. gada septembrī – tas bija analoģisks esošajam.
