RĪGA, 10. oktobris - Sputnik. Ekonomikas izaugsmes tempi Eiropā un Centrālāzijā palēninās, demogrāfiskā situācija pasliktinās, un šo jautājumu risināšanā var palīdzēt migrācija, pauž Pasaules bankas pārskats.
"Eiropā un Centrālāzijā (ECA) vērojama ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, pie tam 2019. gadā ekonomikas izaugsme reģionā sastādīs 1,8%... (kas – red.) atspoguļo ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos Krievijas Federācijā un Turcijā – divās lielākajās reģiona ekonomikās... ECA reģionā situācija pavājinās demogrāfijas tendenču pasliktināšanās rezultātā, piemēram, sakarā ar darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos. Migrācija varētu veicināt uzplaukumu reģionā," apgalvo dokumenta autori.
"Parasti migranti pārsvarā ir darbspējīga vecuma cilvēki, kuri var mazināt demogrāfisko spiedienu uz darbaspēka skaita un atdeves pieauguma, kā arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās rēķina," uzskata PB galvenais ekonomists Eiropas un Centrālāzijas reģionā Asli Demigručs-Kunts.
Banka atzīmēja, ka pēdējo 40 gadu laikā imigrantu īpatsvars Eiropā ir strauji pieaudzis: patlaban katrs trešais migrants pasaulē dodas uz Eiropu. Augsts ir arī starpreģionālās migrācijas līmenis Eiropā un Centrālāzijā, pie tam 80% emigrantu pārceļas uz citām reģiona valstīm.
"Vienlaikus nereti vērojama nopietna opozīcija pret migrāciju. Tas saistīts ar faktu, ka migrācijas priekšrocības parādās ilgtermiņa perspektīvā, savukārt kaitējums, piemēram, piespiedu pārvietošanās un bezdarbs rodas nekavējoties un koncentrēti noteiktās grupas.
Ekonomiskās politikas izstrādātājiem jāsniedz atbalsts tādām grupām ar pārkvalifikācijas programmu palīdzību, kā arī mainot jauniešu mācību sistēmas tā, lai jaunie speciālisti nekonkurētu ar zemāk kvalificētajiem migrantiem. Šie pasākumi var ietvert pagaidu sociālo pabalstu un bezdarba pabalstu izmaksu," teikts pārskatā.
Ar migrāciju saistītas arī bažas jautājumā par "smadzeņu aizplūšanu" no donorvalstīm. Runa ir par kvalificētiem darbiniekiem, jo emigrantu ar augstāku izglītības līmeni īpatsvars reģionā parasti ir augstāks. Cilvēki ar augstāko izglītību veido 55% no kopējā emigrantu skaita, kas aizplūst no Bosnijas un Hercegovinas, vairāk nekā 40% emigrantu no Armēnijas un Latvijas un aptuveni 40% emigrantu no Albānijas, Moldovas, Ziemeļmaķedonijas, Kirgīzijas, Kazahstānas, Rumānijas un Tadžikistānas. Šī stabilā tendence bieži vien ir dziļāku problēmu sekas, nevis iemesls.
2018. gadā Latviju pametuši 15,8 tūkstoši cilvēku (par 1,9 tūkst. mazāk nekā 2017. gadā), atbraukuši - 10,9 tūkstoši cilvēku (par 1 tūkst. Vairāk nekā gadu iepriekš). Tātad migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits sarucis par 4,9 tūkstošiem cilvēku. Visbiežāk emigranti no Latvijas dodas uz Vāciju un Lielbritāniju.
No 2000. līdz 2016. gadam Latviju pametuši simt tūkstoši cilvēku ar augstāko izglītību, paziņoja Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans. 16-65 gadu vecuma grupā valsti pametis katrs ceturtais valstspiederīgais ar augstāko izglītību, bet 25-34 gadu vecuma grupā – katrs trešais valstspiederīgais ar augstāko izglītību.
